Vai darba devējs drīkst mērīt temperatūru darbiniekiem un ko darīt, ja uzņēmumā kāds inficējies ar Covid-19? Meklējam arī datus par Covid 19 ietekmi uz ekonomiku – gan valstu, gan mājsaimniecību līmenī.

Ārkārtējā situācijā - ārkārtējas un iepriekš neapzinātas problēmas, arī darbavietās. Un tagad, kad kļuvis skaidrs, ka tik ātri, kā gribētos, dzīve ierastajās sliedēs neatgriezīsies, rodas arvien vairāk jautājumu par to, ko drīkst un ko nedrīkst, ko nevajag un ko vajag darīt darbavietās. Sākot jau ar to, kā vienoties par attālinātu darbu ar cilvēku, kurš jau strādā attālināti. Un ko darīt, ja kāds uzņēmumā saslimis ar Covid 19 un - vai drīkst mērīt temperatūru visiem darbiniekiem? Par šīm tēmām diskutēja arī advokātu biroja "Sorainen" rīkotajos webināros.

Valsts prezidenta Egils Levits norādījis, ka ārkārtas situācijā prioritāte ir nodrošināt valsts darbību un formālismam te nav vietas. Viņu citē arī zvērināts advokāts Andis Burkevics.

Un šo pieeju var lietot, tā teikt, legalizējot, attālināto darbu. Ārkārtējās situācijas sākumā bija svarīgi maksimāli strauji samazināt cilvēku plūsmu publiskās vietās un nevienam nebija skaidrs, uz cik ilgu laiku lēmums strādāt no mājām attiecas. Tagad ir skaidrs, tik ātri birojos neatgriezīsimies. Un, lai veiktu attālinātu darbu ir nepieciešama vienošanās starp darba devēju un ņēmēju.

“Šajos apstākļos, piemēram, vienošanos par attālināta darba veikšanu var sūtīt e-pastā un paraksti var būt ieskanēti. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, saubos, ka šāda vienošanās vēlāk formālu vai elektronisku parakstu neesamības dēļ tiks atzīta par spēkā neesošu. Tādus dokumentus, kā darba līguma uzteikums gan vajadzētu sūtīt pa pastu vai ar kurjeru. Tur ir pārāk liels risks,” vērtē Andis Burkevics.

Un jo ilgāk strādāsim no mājām, jo vairāk dažādas problēmas būs jārisina uzņēmējiem. Piemēram, tā pati darba drošība.

Bet daudziem uzņēmumiem jau kļuvis aktuāls jautājums, ko darīt, ja darbavietā kādam ir Covid-19? Un ko darīt darbiniekam, ja Covid-19 analīzes ir pozitīvas diagnoze?

“Nu šobrīd nevar izsecināt, ka darbiniekam būtu pienākums informēt darba devēju, ja viņam ir diagnosticēta Covid-19 saslimšana,” atzīst Andis Burkevics.

Bet par inficēšanos darba devējs tāpat visticamāk uzzinās, Slimību profilakses un kontroles centram veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un izplatības ierobežošanu. Bet ko teikt darbiniekiem, kuri loģiski, uzdos jautājumus, redzot, ka telpas tiek dezinficētas un daļa kolēģu ir, piemēram, pašizolācijā.

“Darba devējam ir pienākums, ja viņa rīcībā ir šī informācija, informēt citus darbiniekus par Covid-19 gadījumu, protams, neminot darbinieka vārdu vai amatu. Bet skaidrs, ka it īpaši nelielos uzņēmumos šo personu varēs identificēt. Bet šajā brīdī primāri jādomā par citu darbinieku, klientu, apmeklētāju drošību un veselību, uzskata Andis Burkevics.

Līdzīgās domās ir arī juriste Jūlija Terjuhina, viņa gan uzsver – sava atbildība šeit ir arī ikvienam no uzņēmumā strādājošajiem.