Ģimenes studija dodas ciemos pie Evitas un Mārtiņa Rozentaliem. Viņi ir astoņus gadus vecā Miķeļa un sešgadīgās Elīzas vecāki. Miķelis ir bērns ar īpašām vajadzībām un Evita savus ikdienas priecīgos un arī izaicinošos brīžus atspoguļo sociālajos tīklos. Tā nav žēlošanās vai izmisuma pilni stāsti. Arī sarunā raidījumā Evita un Mārtiņš savā stāstā izceļ nevis izmisuma pilnos brīžus, kādi viņu ģimenē, protams, ir. Bet stāsta, kā viņi kopā darbojas un atpūšas, cik tuvas ir viņu bērnu attiecības un cik krāsaina var būt dzīve, arī respektējot un rūpējoties par Miķeļa īpašajām vajadzībām.

Evita tieši tāpēc dalās ar savu stāstu sociālajos tīklos, kā arī piekrīt intervijām, lai stāstītu, ka dzīve ar īpašo bērnu nav tikai sēras un bēdas, raudāšana un grūtības, ir arī ļoti daudz jauku un mīļu brīžu.

"Ja spēj saskatīt arī citas lietas, ne tikai grūtības, dzīve ir daudz balansētāka un priecīgāka, mēs jau negribam dzīvot visu dzīvi tikai sūdzoties un bēdājoties, mēs gribam būt laimīgi. Tas veids, kā vari būt laimīgs, ir priecājoties, kad ir viegli un labi un izbaudot to. Kad ir grūti, saņemies, saspied rokas dūrēs un ej cauri tiem brīžiem. Pēc tam atkal būs labi, jo viss ir viļnveidīgi. Tā es sev saku, ja šodien ir slikta diena, rīt, pavisam iespējams, būs laba diena," atzīst Evita.

Ģimenē ir sadalīts - Mārtiņš ir galvenais pelnītājs, Evita vairāk rūpējas par māju, bērniem, dārzu. Evita atzīst, ka darbošanās dārzā viņai vairāk ir kā terapija, reizēm kopā ar bērniem, reizēm kāds arī palīdz pieskatīt bērnus. Mārtiņš vērtē, ka dzīvesveids ir balansēts, viņš gan strādā, gan atvēl laiku ģimenei. Kopā mājās visi četri pavada daudz laika. 

Pēc pāris nedēļām ģimeni gaida liels notikums - Miķelis sāks skolas gaitas speciālajā skolā. Tas būs jauns dzīves posms, ko gaida ar lielām cerībām, ka būs labi un tas arī kaut ko mainīs ģimenes ikdienas ritmā.

Miķelis ir nācis pasaulē priekšlaicīgi un viņam ir smagi funkcionālie traucējumi un arī epilepsija. Miķelis nestaigā, pats nevar ilgi stabili nosēdēt, ir augsts muskuļu tonuss, kas traucē veikt ikdienas darbības. Viņam ir arī valodas traucējumi. Mamma atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā ir liels progress, bet arvien runa ir neskaidra un vislabāk viņu saprot mamma. Miķelim ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe un asistēšana ikdienā. 

"Visā viņam ir vajadzīga palīdzīga roka un mana ikdiena ir būt šai viņa rokai, viņu cilāt, nest" atzīst Evita. 

Mārtiņš ir uzņēmies "nakts darbus", jo naktī var sākties epilepsijas lēkme. Uzraudzība ir nepārtraukta. Miera mirkļos Evita padara savus darbus. Diena ir sadalīta posmos. 

Neskatoties, ka Miķelis prasa nepārtraukti uzmanību, vecāki atzīst, ka arī Elīzai velta daudz uzmanības un mīlestības. Evita uzskata, ka abu bērnu savstarpējās attiecības ir ļoti empātiskas, Elīza labi saprot un izjūt Miķeli. Arī Miķelis saprot, ja māsa dusmīga. Viņi kopā pavada daudz laika un viņiem spēcīga savstarpējā saite.