Sākot ar hercoga Jēkaba laika manufaktūrā, līdz pat 20. gadsimta nogalei Latvijas teritorijā būvētās, darbinātas un arī gājušas zudībā daudzas fabrikas un rūpnīcās. Daļa no tām ar skaļāku vārdu izskanējušas pasaulē, citas darbojušās tikai vietējam patēriņam, bet visas devušas savu artavu tehnoloģiju un zinātnes attīstībā

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā(LNB) jauna ekspozīcija par industriālo mantojumu. Rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā aizsākās 17.gadsimtā, bet 19.gadsimtā Rīga jau bija nozīmīgs Austrumeiropas un visas cariskās Krievijas industriālais centrs. Digitālajā kolekcijā apkopota informācija par vairāk nekā 100 Latvijas bijušām un esošām ražotnēm. Kāds ir mūsu industriālais mantojums, vērtē LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla un LNB Digitālo pakalpojumu bibliotekāre Eva Ausēja.

Ieskata rūpnīcas „Provodņik” vēsturē

Gumijas ražojumu rūpnīca „Provodņik” līdz Pirmajam pasaules karam bija viena no lielākajām ražotnē Rīgā, te ražoja ķirurģijai domātu gumiju, linoleju, šļūtenes, rotaļlietas, bet visvairāk - galošas un autoriepas. Atceramies pirms 135 gadiem dibināto uzņēmumu.

Krievu – franču sabiedrības  gumijas ražotne „Provodņik” tika dibināta 1888. gadā un bija lielākais rūpniecības uzņēmums tolaik Krievijas impērijā. Daudz dažādu gumijas izstrādājumu tika ražots šajā rūpnīcā, kura savas preces 95 % apmērā eksportēja uz ārvalstīm. Rūpnīca ar vērienu darbojās līdz Pirmajam pasaules karam, kad, evakuējot uzņēmuma iekārtas uz Krieviju, izveda aptuveni septiņus tūkstošus vagonu ar  „Provodņik” materiāliem. 

Starpkaru laikā te darbojās vairāki uzņēmumi, un 1946. gadā te atvēra Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu (RER), kura darbojas līdz 2014. gadam. Tagad rūpnīcas ēkā mitinās īrnieki, te notiek dažādi mākslas un kultūras pasākumi, telpas plašumos ir  iekārtots pat skeitparks. 

Mārtiņš Zvīdriņš, vēstures entuziasts un dažādu piedzīvojumu pasākumu rīkotājs, kurš jau pusgadu pa milzīgās rūpnīcas telpām vada ekskursijas, saka, ka ekskursantiem te patīk noķert piedzīvojumu sajūtu, paklimst pa namu, bet pievienoto vērtību te sniedz .Mārtiņa stāstījums par vēsturi.

Starp citu vienas bijušās rūpnīcas ēkas garums bijis 266 metri. Salīdzinājumam – superlaineris „Titāniks” bija 269 metrus garš. Tātad, ja gribat apjaust „Titānika” parametrus, dodieties uz Sarkandaugavu, uz bijušās rūpnīcas „Provodņik” teritoriju.

Savukārt Rīgas Jūgendstila centrā nule ir atvērta neliela izstāde, kurā eksponētas reklāmas kartītes no pagājušā gadsimta sākuma, grāmata par šo rūpniecības uzņēmumu un  suvenīrs – neliels  metāla zābaciņš, kurā iegravēti nozīmīgi skaitļi. Par to stāsta muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” projektu vadītājs Dzintars Gilba.