Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par jauniem maksāšanas veidiem, kas aug kā rudens sēnes pēc lietus – ar karti, nopīkstinot, pavicinot pulksteni, desmit dažādos veidos ar viedtelefonu un gan jau ka drīz varēsim samaksāt par pārtikas piegādi ar leduskapja palīdzību. 

Daudzi no šiem veidiem ir ērti un jau ir tik pat ierasti kā skaidras naudas piecītis, bet drošības ziņā ir par ko padomāt ne tikai mums katram kā indivīdam, bet arī centrālajām bankām un jo īpaši Eiropas Savienībai.

Un vēl par riska kapitālu - kuru gan raidījuma viesis iesaka dēvēt par izaugsmes kapitālu – ieguldījumus uzņēmumos, kuriem ir ideja un iespējas izaugsmei.

Bezskaidras naudas norēķini un drošības aspekti

Nauda liek pasaulei turpināt riņķot. Bankas un valdības gadiem ir rūpējušās par to, lai fiziska nauda būtu drošībā un apritē. Un kādu laiku arī ignorējušas tādu lietu kā digitālā nauda, ja ne gluži pilnībā, tad drīzāk norādot uz to vājajām vietām, uztverot, kā nevēlamus konkurentus. Iespējams, līdzīgi pirms gadu simtiem rīkojās un satraucās tirgotāji, kuru galvenais norēķinu veids bija gliemežvāki un zvērādas, sastopoties ar naudas zīmēm un kaltām sudraba monētām.

Varam tikai minēt, Cik covid-19 laiks būtu postošs pirms gadiem piecdesmit, ja mums nebūtu dažādu tehnoloģiju, rīku un digitālo risinājumu. Pandēmijas laiks visā pasaulē, ne tikai Eiropā vai Latvijā, ir būtiski mainījis uzskatus daudzās lietās, darbs attālināti vairs netiek uzskatīts par nevēlamu un neefektīvu, komandējuma, biznesa sarunas tiešsaistē ir daudz vēlamākas un izdevīgākas nekā fiziska satikšanās.

Saprotot, ka no pārmaiņām neaizmukt un labāk būt daļai no tām – Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē šogad tika runāts par naudas tehnoloģiju attīstību un sabiedrības drošību. Te jāsaka, ka mēs šajā ziņā nepavisam neesam akmens laikmetā un citi uz mums skatās kā uz piemēru, jo tehnoloģijas nodrošina to, ka mums pirmajiem Eiropā ir zibmaksājumi, varam veikalos norēķināties ne tikai ar bezkontakta karti, bet maksāt arī ar mobilo telefonu, gudrajiem pulksteņiem un aprocēm. Ir vietas pasaulē, par mums bagātākas valstis, kur joprojām valsts pabalstus izsniedz aizvēsturiskos papīra banku čekos, kamēr mēs internetbanku uztveram kā kaut ko pilnīgi pašsaprotamu.

Mēs esam visai naski jauno tehnoloģiju lietotāji – skaidrā naudā pēc Latvijas Bankas datiem Latvijā notiek tikai katrs trešais darījums, bet teju 70% gadījumu tiek izmantots kāds bezskaidras naudas norēķina veids. Tikmēr vecajās, bagātajās Eiropas valstīs – Vāciju par piemēru paņemot – puse darījumu joprojām notiek skaidrā naudā un tikai pandēmijas laiks par pāris procentiem ir nosvēris svaru kausus bezkontaktu risinājumu labā, bet tas arī tikai tāpēc, ka vācieši vairāk sākuši skaidro naudu uzkrāt, turēt mājās zeķē.

Re, cik mēs viedi!! Bezskaidras naudas norēķinos priekšā pat vāciešiem un citiem. Varētu domāt, ka tad jau viss ir lieliski, un nav par ko satraukties. Tā gluži nav. Eiropas centrālās bankas un valdības satrauc, ka galvenokārt šie darījumi notiek caur abām lielākajām kredītkaršu kompānijām - VISA un Mastercard. Abas, kā arī lielākā daļa virtuālo naudas maku un maksājumu platformu – Googlepay, Apple vai Amazon risinājumi – ir Amerikas Savienoto valstu kompānijas.

Par drošības aspektiem uzklausām Vācijas Veidenas Lietišķo zinātņu tehniskās universitātes profesoruFrancu Zeicu un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Ieguldījumi uzņēmumos

Un mazliet par vēl vienu veidu, kā nauda var pelnīt naudu. Tas ir riska kapitāls, vai, kā saka Sandijs Āboliņš- Ābols, riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un Investīciju kompānijas Baltcap partneris, attīstības kapitāls.

Ideja ir vienkārša - kādam ir nauda, kādam - uzņēmums ar ideju, vai reāli tikai ideja. Teorijā - naudu iegulda uzņēmumā, tā nopelna un sava daļa tiek gan uzņēmējam, gan investoram. Bet, joprojām Latvijā attīstības kapitāls nav pārāk attīstīts. Un pārsteidzošā kārtā šoreiz imesls nav naudas trūkums.