Skaņa, vārdi, valoda - dzirdei ir fundamentāla loma pasaules uztverē, taču tikpat neiztrūkstoša sastāvdaļa no tā, ko dzirdam sev apkārt, ir arī klusums. Taču kā klusumu uztver mūsu smadzenes? Kāda ir klusuma loma valodā, kā pasauli sadzird cilvēki ar dzirdes traucējumiem un kas notiek smadzenēs, ja klusuma vai arī trokšņa ir par daudz, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško.

Skats uz meditāciju no zinātnes puses 

No garīgas prakses pagātnē meditācija mūsdienās kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Vairums to saredz kā iespēju labi sagatavoties dienai vai nomierināt savu trauksmaino prātu. Iespējams, netrūkst arī skeptiķu, kuri meditācijas nozīmi apšauba, taču neirozinātnes pētījumi apstiprina, ka meditācija patiesi var sniegt terapeitisku efektu.

Pasaules veselības organizācijas statistika liecina, ka pasaulē meditē ap 500 miljoni cilvēku. Tas liecina, ka meditētāji nav kaut kādi no dzīves aizgājuši dīvaiņi, skaidro Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, un arī viņam pašam meditācija nav sveša. Profesors meditē katru rītu nu jau 10 gadu garumā, un šajā reizē pievērsīsimies tam, kas zinātnei ir sakāms par meditācijas nozīmi cilvēka veselībā.

Meditācija daudziem varētu saistīties ar senām garīgām vai reliģiskām praksēm, un, lai gan ar zinātniskiem mērījumiem pierādīt meditācijas medicīnisko lomu iespēja radusies krietni vēlāk, izskatās, ka šāds terapeitiskais efekts meditācijai allaž bijis klātesošs. Meditācija ir virziens, kas tiek ļoti aktīvi pētīts, un par šo tematu regulāri tiem sagatavots iespaidīgs zinātnisko rakstu apjoms. Turpinājumā par šīs prakses izcelsmi un nozīmi toreiz un tagad stāsta Mārcis Auziņš.

Tieši tāpat kā mums ir nepieciešama fiziskā higiēna, svarīga ir arī garīgā higiēna ar meditāciju. Budistu skolotāji apgalvo, ka vismaz 10 minūtes ir nepieciešamas, lai mūsu prāts nomierinātos un attālinātos no neskaitāmām domām. Tātad 10 minūtes dienā būtu minimālais laiks meditēšanai, bet ilgāk par pusstundu no vietas to darīt arī nav ieteicams. Un saskaņā ar psihologu atzinumu, meditējot 60 dienas pēc kārtas, tas sāk veidoties par ieradumu. Vismaz sākumposmā būtu svarīgi atrast kādu padomdevēju meditācijas tehnikas apgūšanai, un ļoti ieteicama ir meditēšana grupā. Tālākais jau ir katra paša ziņā