Šoreiz raidīumā sev vērtību varēs atrast gan mazi, gan lieli, gan tie, kas skaita katru centu, gan tie kas var atļauties dzīvot izšķērdīgāk. Ar lielajiem domājam eksportējošos uzņēmumus, uz kuriem balstās Latvijas ekonomikas izaugsme un veselība: noskaidrosim, kādas ir to problēmas šajā laikā un kādu palīdzību tie var saņemt no valsts.

Bet ar mazajiem, domājot par ikvienu iedzīvotāju, kurš patērē elektrību: būs padomi, kā par to maksāt mazāk un ka tikt pie sev izdevīgākā tarifa. Vai zinājāt, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju gadus piecus nezināšanas vai slinkuma pēc lieto superneizdevīgu – vairāk nekā divas reizes dārgāku elektrību?

Eksportējošo uzņēmumu problēmas krīzes laikā

Bieži šajā laikā dzirdam optimistiskākas, pesimistiskāka iekšzemes kopprodukta izmaiņu prognozes. Un pats skaitlis jau daudz neko neizsaka, bet vienlaikus gana svarīgs, jo ilustrē to, cik daudz naudas ir ekonomikā un to cik veikli tā apgrozās.

Savā ziņā naudas daudzums pat nav tas svarīgākais – gluži kā anekdotē par tūristu, kurš iemaksā 100 eiro par istabas rezervāciju un dodas to aplūkot. Viesnīcnieks tikmēr samaksā šo naudu istabenei par uzkopšanu, tā atdot parādu kaimiņam, bet kaimiņš beidzot norēķinās par uz krīta viesnīcas bārā izdzerto alu. Un pat ja tūrists izlemj viesnīcā nepalikt un naudu saņem atpakaļ, miestā uz brīdi bija vērojams straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums.

Un vēl labāk gan būtu, ja nauda paliktu šajā miestā un turpinātu celt visu labklājību un riņķot. Tāpēc īpaši svarīgi jebkurai ekonomikai ir ražojoši un eksportējoši uzņēmumi. Tie rada kādu vērtību, pārdod ārvalstīs un nauda nonāk Latvijā un mēs visi kļūstam no tā bagātāki. Un jāsaka, marta rūpniecības produkcijas apjomos ir vērojams kritums: kopumā tas nav pārāk dramatisks – nepilni 4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu.

Ja paskatās pa nozarēm, tad būtisks apjoma kritums bija apģērbu ražošanā – par 33,2%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 12,1%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Tādi ir centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Iemesli? Gluži kā teju visu dzīvēs – Covid-19 ierobežojumi un izmainītā pasaule. Kā skaidro attīstības finanšu institūcija "Altum" pārstāve Eksporta garantiju daļas vadītāja Evija Zaķe jau bez Covid-19 ietekmes eksports ir saistīts ar risku.

No valsts puses, lai palīdzētu uzņēmējiem,šobrīd ir pieejami apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kredītu brīvdienu garantijas, kā arī, ja jau runājam par eksportējošajiem uzņēmumiem, ir paplašinātas iespējas tikt pie eksporta garantijām. Tās darbojas kā apdrošināšana pret politiskiem un biznesa riskiem. Ja nu krava kādu politisku lēmumu dēļ iesprūst, varbūt pat tiek konfiscēta.

Interese par šo atbalstu ir strauji augusi un ir arī ļoti daudz jautājumu un neskaidrību no uzņēmēju puses, jo šobrīd notikumi un noteikumi mainās strauji, katrā valstī mazliet savādāk un tam visam izsekot līdzi ir ļoti sarežģīti. To sapratusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura eksportējošajiem uzņēmējiem sākusi piedāvāt īpašus webinārus, stāstot par izmaiņām un iespējām tuvākos un tālākos eksporta tirgos.

Kā stāsta LIAA vadītājs Kaspars Rožkalns, pirmajos webināros piedalījušies ap 150 uzņēmumu un tā jau sāk veidoties kā laba sadarbības platforma, lai ne tikai pastāstītu vispārēju informāciju no aģentūras puses, bet arī, lai uzzinātu un rastu risinājumus katra konkrēta uzņēmuma vai nozares problēmām.

Šādos tiešsaistes semināros aizvadītajā nedēļa uzņēmējus informēja par mums tuvākiem tirgiem – Rietumu un Ziemeļeiropu, bet šonedēļ uzņēmēji var pieteikties semināriem  par situāciju Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Ukrainā – tas notiks rīt, bet ceturtdien par situāciju ASV, Japānā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Singapūrā.