Modes vēstures lappusēs vēl neiepazīta raidījumā Zināmais nezināmajā ir kāda būtiska apģērbu sadaļa, bez kuras grūti iedomāties komfortablu dzīvi. Tas atpūtas un naktstērpi. No gariem naktskrekliem līdz siltām flaneļa pidžamām, no mājas kostīmiem un grezniem halātiem līdz sporta apģērbam - kā mainījusies atpūtas un nakts tērpu mode laika gaitā un kāpēc modes industrijai bija jārada speciāls apģērbs atpūtai mājās, stāsta modes vēsturniece, mākslas zinātņu doktore Edīte Parute.

Noteikumi apakšveļas ražošanai Padomju Savienībā

Padomju Savienībai bija raksturīga ideoloģija un cilvēku kontrole, tostarp kontrole attiecībā uz apakšveļas nēsāšanu. Funkcionalitāte un higiēna pirmajā vietā, un nost ar izlaidīgo rietumu erotiku. Tomēr arī padomju laika apakšveļā ienāca mežģīnes, lencītes un atšķirīgi krāsu toņi. Par sabiedrībai it kā neredzamo veļu un tās ērtumu dažādos padomju periodos plašāks stāsts.

Ražošanas standarti, centralizēta sistēma, kas apstiprina konkrētus apģērbu modeļus vai izmērus, īsāk sakot – Maskavas noteiktas vadlīnijas, ko, cik un kā ražot, un padomju sociālistiskajām republikām tas strikti jāievēro. Tāpat arī preses kontrole ar padomu slejām par to, kā ģērbties un uzvesties sabiedrībā. Šādi iespējams raksturot padomju varas ietekmi pār cilvēku ikdienu, tostarp tik intīmiem jautājumiem kā apakšveļa.

Par šo tematu stāsta Modes muzeja projektu vadītāju Agrita Grīnvalde. Sarunas gaitā aplūkojam dažus no padomju apakšveļas paraugiem, vairāk tieši uz sievietēm attiecināmiem.

Aplūkojam arī  dažus no Modes muzeja krājumā esošajiem padomju perioda apakšveļas paraugiem. Te būtiski pieminēt, ka padomju desmitgadēm ir savas atšķirīgās iezīmes, ko veļā var labi redzēt. Agrīnajam padomju posmam raksturīgs seksualitātes noliegums un apsēstība ar fizisko kultūru. Sporta modē atkailināšanās bija pieļaujama, un sportā izmantotie šorti un krekliņš daudz neatšķīrās no tā laika apakšveļas. 50. gadu apakšveļai raksturīgi, ka tā bija blīvāka, smagnējāka, ķermeņa formas veidojošāka, pastāvēja koriģejošais elements, jo vizuālā kultūra pieprasīja tievo vidukli, kas ne visām sievietēm bija. Vienu no šādiem paraugiem demonstrē Agrita Grīnvalde.