No pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa. Šie rādītāji ir par 50% augstāki nekā Rietumeiropā un nedaudz pārsniedz Austrumeiropas vidējos rādītājus. Tā secināts līdz šim vērienīgākajā pētījumā par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā, ko veikusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.

Kāpēc Latvijā šie rādītāji ir tik augsti un kādas ir iespējas palīdzēt jaunajām māmiņām? Ģimenes studijā analizē pētniece, psihiatre, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētāja Ļubova Renemane, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe un dzemdību speciāliste, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras lektore Līva Ķīse un psiholoģijas doktore, RSU Veselības, psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektore Elīna Zelčāne.

Bērna piedzimšana, protams, ir laimīgs un tiešām īpašs brīdis katrā ģimenē, tomēr dažādu iemeslu dēļ vecākus var pārņemt arī dziļas skumjas, enerģijas trūkums, intereses zudums par ikdienas aktivitātēm un grūtības saistīties ar jaundzimušo. Tad tā ir pēcdzemdību depresija.