Raidījumā Pievienotā vērtība analizējam, kas pandēmijas laikā noticis pensiju fondos, jo visai dramatiskās akciju tirgu svārstības pavasarī biedēja ne vienu vien pensijas kapitāla krājēju. Un arī, pirms doties vasaras brīvdienās, apzinām, kāds iekšzemes kopprodukta kritums tiek prognozēts šogad. Skaidrojam arī, kas ekspertiem vieš optimismu, kas biedē un uz kādiem rādītājiem jāskatās, lai mēģinātu saprast, kas ekonomikā notiks tālāk.

Vienā no pirmajiem raidījumiem runājām par pensiju fondiem un akciju tirgu – respektīvi – akciju tirgus atradās teju brīvā lidojumā lejup un līdzi rāva pensiju uzkrājumus. Toreiz runājām, ka tirgus svārstības notiek un svarīgi ir saglabāt vēsu prātu. Nu ir pagājis laiks un varam jau sākt vērtēt, kādi ir bijuši šī gada pirmie mēneši?

“Aizvadītais gads bija ļoti labs, atkal bija viens izcils finanšu gads. Gada sākums bija cerīgs, bet atnākot pandēmijai, rezultāti strauji kritās,” atzīst Kristīne Lomanovska " SEB Life and Pension" valdes locekle un ilgtermiņa uzkrājumu eksperte. “Martā piedzīvojām īpaši strauju kritumu, aprīlis arī slikts, maijā nedaudz labāk. Ja šobrīd skatāmies gada griezumā, atkarībā no plāniem ir ap nulli, sešu mēnešu griezumā – arvien mīnusi. Bet tas tikai raksturo, kā darbojas finanšu tirgi, nevaram prognozēt, kas būs nākotnē.”

Tam, ka pēc lielajiem mīnusiem akciju tirgos parādījušies plusi piekrīt Pēteris Stepiņš, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs. Varbūt brīžiem pat pārāk optimistiski plusi.

“Es pat teiktu, ka finanšu tirgi ir pārāk optimistiski un aizskrējuši tālāk, nekā dzīves realitāte to diktētu, Amerikā tirgi pirms dažām dienām bija turpat, kur gada sākumā. Pēc tam gan sekojis kritums,” skaidro Stepiņš.

Bet kā uz šiem akciju tirgus amerikāņu kalniņiem reaģējuši pensiju kapitāla īpašnieki Latvijā? Īsā atbilde - varēja būt sliktāk.

“Tieši pandēmijas epicentrā plānu maiņas bija salīdzinoši mazākas nekā iepriekš. Tas ir ļoti labi un loģiski, jo krīzes brīdī nevajag mainīt. Gada sākumā bija aktīvas plānu maiņas. Un tas bija pareizais brīdis pārvērtēt,” norāda Lomanovska.

Mazliet citi novērojumi par Latvijas iedzīvotāju uzvedību ir “Swedbank”. Martā, piemēram, dažos 3.līmeņa pensiju plānos varēja redzēt, ka cilvēki izņem uzkrājumus. Bet 2.līmeņa pensiju plānu maiņas, lai gan augušas, tomēr pieaugums nav dramatisks.