Zāļu rezerves, kas domātas kritiskajām situācijām, slimnīcās šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta NMPD pārstāvji. Turpinās iepirkumi, bet paralēli tam Latvijā izveidots arī saraksts no vairāk nekā 200 zālēm, kuras ir visvairāk nepieciešamas katastrofu vai citu apdraudējumu gadījumā. Toties to iepirkumam nav noteikts finansējuma avots, kas liedz iegādāties tās jau no nākama gada. Līdz ar to atbildīga Saeimas komisija nolēma vērsties pie premjeres Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības", lai šī un citas saistītas problēmas tiktu atrisinātas. 

Zāļu rezerves ir daļa no Valsts katastrofu medicīnas noteikumiem, bet paši šie noteikumi ir novecojuši, jo neiekļauj aktuālāko drošības risku - militāro apdraudējumu, par kuru runā gan Latvijā, gan arī Eiropā. Par veselības aprūpes darbību katastrofu gadījumā ir atbildīgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Dienesta vadītāja Liene Cipule saka, ka darbs pie jaunā teorētiska ietvara notiek, arī Ukrainas pieredze palīdz saprast, kā darboties un ko attīstīt, bet tomēr militāra apdraudējuma definīcijas trūkums apgrūtina sagatavošanas procesu. Bet Cipule stāsta, ka darbs pie zāļu rezervju veidošanas notiek. Tās tiek veidotas visās slimnīcās. Bet tiek veidotas arī papildus rezerves, gadījumam, ja slimnīcās tās pietrūkst, stāsta Cipule.