Vegānisma mēnesim veltītajā Zootēkā dzirdēsiet dažus dzīvnieku draugus, kas nu jau labu laiku soļo pa vegānisma taku. Viņi visi atklāj personiskas pieredzes, kas viņus jau pirms vairākiem gadiem aizveda (noveda?) līdz tam.

Karolina Gonsovska bērnību pavadīja Krievijā un viņas mamma bija iesaistīta dzīvniektiesību aktīvismā, kā rezultātā pie viņiem nonāca vairāki dzīvnieki, kas pirms tam bija izmantoti eksperimentos laboratorijā.

Anna Vilnīte stāsta par to, ka sāka apmeklēt psihoterapiju, cīnījās ar depresiju un nodarbojās ar pašizziņu - un tas neparastā veidā viņu uzvedināja uz domām par to, ko cilvēce un viņa pati nodara dzīvniekiem.

Toms Žeikars stāsta, ka lai gan visu mūžu sevi uzskatījis par dzīvnieku draugu, uz viņiem pavisam citādi sāka skatīties tieši pēc iepazīšanās ar draudzeni, bet tagad vairs nespēj iedomāties dzīvot kopā ar cilvēku, kam šī pārliecība būtu mazsvarīga.

Pastāstīšu arī savu pieredzi un vēl par vārda "vegānisms" izcelsmi, sākotnējām v-vārda alternatīvām (ko, par laimi, nepieņēma) un pirmajām man zināmajām reizēm, kad v-vārds parādās drukātā presē latviešu valodā - 70. un 80. gadu beigās.