2. marts ir zīmīgs datums pāvestam Pijam XII. Vispirms tā ir viņa dzimšanas diena, otrkārt, tā ir diena, kurā viņš ievēlēts par pāvestu. Bet, treškārt, tā ir diena, kad jau pēc viņa nāves atvērti Vatikāna arhīvi, kas saistīti ar Pija XII valdīšanas laiku.

Pāvestam Pijam XII 2. marts bija divtik svarīgs datums. Visupirms jau tāpēc, ka 1876. gada 2. martā Romā pasauli ieraudzīja zēns vārdā Eudženio Marija Džuzepe Džovanni Pačelli, kurš tieši šajā pat dienā, tiesa, 1939. gadā viņš kļuva par Pāvestu Piju XII.

Eudženio piedzima Virdžīnijai Graziosi un Filipo Pačelli ģimenē. Šī ģimene piederēja Vatikāna augstākajai kārtai – viņa vectēvs bija finanšu ministrs, pēc tam iekšlietu ministra palīgs, bet vēlāk izdevis laikrakstu „Osservatori Romano”, kas bija Vatikāna oficiālais izdevums. Viņa tēvocis dibinājis banku, kas pildījusi Vatikāna valsts kases pienākumus, bet tēvs un brālis bijuši baznīcas valsts juristi. Ņemot vērā, kādā ģimenē piedzimis Eudženio, bija skaidrs, ka viņa dzīve būs saistīta ar kalpošanu baznīcai.

25 gadu vecumā Eudženio sāka strādāt Vatikāna Ārkārtas lietu kongregācijā, vēlāk kļuva par kongregācijas vadītāju, bet 28 ,adu vecumā kļuva par bīskapu, bet vēl vēlāk jau par arhibīskapu. Vatikānā pateicoties augstdzimtībai un lielajām finansēm, Eudženio Pačelli kļuva par nozīmīgu un ievērojamu figūru, kas viņam ļāva kļūt par Vatikāna valsts sekretāru, kas būtībā ir otrais cilvēks aiz pāvesta.

Pačelli pratis vācu valodu, un viņa sirds zināmā mērā piederēja Vācijai, turklāt viņš bija kļuvis par izcilu diplomātu, tāpēc tieši viņa nopelns bija Reihskonkordāta jeb līguma noslēgšanu ar Hitlera valdību.

Pāvests Pijs XI augstu vērtējis Pačelli, ne velti vēsture saglabājusi viņa teikto: „Ja es rīt mirstu, tad ātri atradīsies tāds, kas ieņems manu vietu. Ja rīt mirst Pačelli, aizvietot viņu nebūs viegli.”

Tāpēc diezgan likumsakarīgi, ka brīdī, kad šo pasauli atstāja Pijs XI, viņa vietā ievēlēts Eudženio Pačelli. Un tas notika atkal jau 2. martā, dažus mēnešus pirms Otrā pasaules kara sākuma 1939. gadā, kad Eudženio Pačelli kļuva par 260 pāvestu.

Saistībā ar karu Pija XII vārds locīts vairākkārt, bet galvenokārt par to, vai viņš bijis Hitlera pāvests. Pijs XII saņēmis pārmetumus, ka Vatikāns nav pievērsis uzmanību holokaustam, zinot, ka nacistiskā Vācija slepkavo ebrejus, tomēr nav rīkojies. Kāds ebreju kritiķis pāvestu nodēvēja par “vēsu savrupnieku, kas ir atsvešināts no reālās dzīves”.

Tikmēr Vatikāns apgalvo, ka Pijs XII bijis humāns pāvests, kurš uzmanīgi balansējis uz virves virs nemierīgiem ūdeņiem, kuri grasās aprīt ne vien ebrejus, bet katru valsti, kas lemtu stāties tiem ceļā. Ka patiesībā Pijs XII esot palīdzējis slēpt ebrejus klosteros, baznīcās un pat savā vasaras rezidencē – Gandolfo pilī.

 Pēc kara Pijs XII devis savu ieguldījumu pēckara pretinieku samierināšanās un Eiropas vienotības veicināšanā. Pijs XII bija pazīstams kā konsekvents komunisma pretinieks. 1950. gada 1. novembrī Pijs XII pasludināja dogmu par Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu ar dvēseli un miesu.

Viņsaulē Pijs XII aizgāja 1958. gada 9. oktobrī, bet 2. marts viņam zīmīgs  datums bijis arī pēc nāves. Raugi 2020. gada 2. Martā, 81 gadu pēc pāvesta Pija XII ievēlēšanas, atvērti Vatikāna arhīvi, kur elektroniskā formātā pieejami vairāk nekā divi miljoni dokumentu par Pija XII valdīšanas laiku no 1939. līdz 1958. gadam, tādejadi ļaujot interesentiem labāk iepazīt Baznīcas un pāvesta dzīvi, īpaši jau Otrā pasaules kara laikā.