Kad 1919. gada 3. janvāra agrā rītā pulkvežleitnants Oskars Kalpaks ar dažiem simtiem vīru atkāpās no Rīgas, kurai tuvojās boļševiku karaspēks, jaunās Latvijas Republikas un tās bruņoto spēku stāvoklis šķita teju vai bezcerīgs. Tomēr viņi ticēja un atkāpās kā pēdējie.