Latviešu dzejnieks un rakstnieks Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis, 1901-1950) stāstā KAFELA KUNGS rāda kāda maza zēna ceļu līdz strēlnieku rindām un atklāj, ka motivācija cīnīties par brīvību, cīnīties par taisnību ne vienmēr ir saistīta ar politiskiem, reliģiskiem vai kādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem, dažkārt tā ir vienkārši cilvēciska...

Vai mēs šodien būtu gatavi pastāvēt par savu zemi un valsti? Kādēļ? Vai mūsu motivācijai ir arī cilvēciskais, ikdienišķais, attiecību aspekts?

Varbūt tas ir arī tas lielākais spēks, kas reiz palīdzēja iegūt un nosargāt savas valsts brīvību?