Čornobiļas katastrofa Ukrainā nav tikai stāsts par avāriju, radiāciju un “likvidatoru” varonību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku filozofe un atmiņas pētniece Oksana Dovhopolova skaidro, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni.

Sarunā arī par mākslu kā izdzīvošanas un solidaritātes instrumentu, par “tumšā tūrisma” robežām Bučā, Irpiņā un Čornobiļā, kā arī par to, kā karš mainījis ukraiņu skatījumu uz savu valodu, identitāti un Baltijas valstu pieredzi.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs