Šī epizode ir īpaša. Runājam par:

Tas par šo brīdi. Lai varam nomierināties un ar vēsu prātu skatīties uz esošo situāciju. Šobrīd ir svarīgi sagrupēt spēkus un meklēt iespējas.

Par to, kas varētu notikt ilgtermiņā iespējams citā reizē, bet pirmie modeļi jau ir apritē. Mums interesants likās MIT Technology Review raksts.

Klausies, vērtē un diskutē komentāros! Šajā jautājumā viss mainās, tāpēc arī mēs centīsimies sekot līdzi.

Esam sākuši pētīt bagātību Latvijā. Bagātības definīcija, kuru izmantojam:

Wealth is the abundance of valuable financial assets or physical possessions which can be converted into a form that can be used for transactions.

Jeb bagātība ir pārpilnība ar aktīviem vai lietām, kas var tikt pārveidotas formā, kas var būt izveidotas darījumā.

Pāris tēmas, kurus pārrunājam:

Pastāsti komentāros, ko Tu saproti ar bagātību un vai zini cik Tev patiesībā pieder?

Epizodes laikā izmantojām datus par mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu. Te ir arī kāda ir to definīcija:

Naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātie darba ņēmēja natūrā gūtie ienākumi, izmantojot uzņēmuma vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ienākuma nodokļa pārmaksas dēļ (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u. tml.).

No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

Diezgan sarežģīta. Mēs mēģinājām to nedaudz atvieglot:

Ja tev ir jautājumi, droši raksti komentāros vai e-pastā [email protected] . Vari piesekot mums arī Twitter Kaspars, Mārtiņš, Dāvis

Pasīvie ienākumi ir bijuši daudzu sapnis jau kādu laiku. Šajā sērijā pārrunājām, kas tas ir, kā to sasniegt un ko tas ņem līdzi.

Mēs papildinājām LMM izveidoto klasifikāciju:

Ja Tev ir ko pievienot, šis sarakstam, vai nepiekrīti tam, kā esam novērtējuši kādu no iespējām – raksti komentāros un apspriedīsim to.

Šajā sērijā runājam par to, vai ziedot savu naudu ir prātīgi. Kam un kāpēc ziedot, vai politiskajām partijām ir vērts ziedot, kā arī kam ziedojam mēs.

Kā vienkārši un efektīvi ziedot:

Efektīvais altruisms Latvijā – https://ealatvia.org/

Igna Štaškeviča viedokļa raksts – https://www.delfi.lv/news/versijas/igns-staskevics-rigas-laiks-uznemuma-uzdevums-vairs-nav-uznemejdarbiba.d?id=51538989

Pelnošāko uzņēmumu vadītāju saraksts – https://www.investopedia.com/highest-paid-ceos-2019-4687532

Šī ir pieprasītākā sērija. Sērijā apspriežam to, kur mēs katrs liekam savu naudu 2019.gada septembrī. Lai visu vieglāk vizualizēt, centos salikt skaitļus tabulā. Šī tabula ir precīzāka, kā sērijā izmantotie aprēķini.

(2% Mintos, 8% ETF)

3. pensiju līmenis

Šajā sērijā kopā ar Mārtiņu un Dāvi pārspriežam naudas dāvināšanu. Katrs esam nonākuši situācijā, kurā domājam par naudas dāvināšanu. Vai tā ir pieņemama dāvana?

Šī iespējams ir epizode, kurā atklājam ļoti daudz no personīgās pieredzes. Uzzināsi par  naudas saņemšanu no vecmammas, dāvināšanu bez aploksnes un citiem stāstiem. Atklāsim, ko domājam par naudas apjomu, ko dāvināt ir pieņemami, kā to uzdāvināt! Kādas ir alternatīvas dāvanas, ko izmantot naudas vietā.

Pagājušajā sērijā apskatījām, kas ir un kas nav investīcijas. Šajā sērijā pievēršamies tematam, kā sākt investēt. Protams, vēlreiz atgādinām divas svarīgas lietas:

Citas platformas, kuras esam redzējuši, kas atbilst sākotnējajiem kritērijiem:

Ja ir kāda, platforma, kura šķiet piemērota sākšanai, noteikti mini to komentāros.

Swedbank tiešraide par https://www.facebook.com/events/2254838061276587/?active_tab=discussion

Informācija par kapitāla pieauguma nodokli https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma

Pirms šīs epizodes svarīgi atgādināt – aicinām mūsu viedokli neizmantot, kā vienīgo avotu savu investīciju lēmumu izdarīšanai. 

Iespējams ar šo sēriju mums vajadzēja sākt, bet labāk vēlu nekā nekad. Tajā runājam, par to, ko mēs saprotam ar vārdiem investīcija un spekulācija. Papildus arī pārrunājām dažādas aktīvu kategorijas, par kurām bieži tiek lietots vārds investīcija.

Sāksim ar investīciju definīciju:

 Investīcija – līdzekļu izlietojums materiālu un nemateriālu vērtību iegādei, lai ar to palīdzību gūtu ekonomisku vai sociālu labumu. [1]

Spekulācija – jebkurš darījums vai pasākums ar augstu riska pakāpi [2]

Sērijā apskatījām arī definīcijas no Investopēdijas [3] un [4].

Sērijā pieminējām vairākas aktīvu klases, un lai tas būtu pārskatām, apkopojām izrunāto tabulā:

Kanāda beidza lietot penijus 2012 gadā. [5]

Azartspēļu likuma 41.panta 1. punkta 7. apakšpunkts [6] saka, ka obligātā atdeve spēļu automātiem jānodrošina vismaz 80% apmērā no iemaksām. Tas nozīmē, ka no katra 1€ ir jāatdod 80 centi.

(1) Azartspēļu organizētājam ir aizliegts organizēt azartspēles, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

(7) kopējā totalizatora, derību un bingo laimestu kopsumma ir mazāka par 50 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas, spēļu automāta laimests — mazāks par 80 procentiem no iemaksu kopsummas, veiksmes spēlei pa tālruni — mazāks par 45 procentiem no iemaksāto likmju kopsummas.

Pirmo galerijas līgumu Džeksons Polloks (Jackson Pollock) noslēdza ar Peggiju Gugenheimu (Peggy Guggenheim) 1943. gadā. [7]

[2] Akadēmisko terminu datubāze – Spekulācija http://termini.lza.lv/term.php?term=spekul%C4%81cija&lang=LV

[3] Investopēdija – Investīcijas https://www.investopedia.com/terms/i/investment.asp

[4] Investopēdija – Spekulācija https://www.investopedia.com/terms/s/speculation.asp

[5] The Economist – Why has Canada killed off the penny? https://www.economist.com/the-economist-explains/2013/02/12/why-has-canada-killed-off-the-penny#targetText=In%20May%202012%20Canada%20duly,for%20its%20least%20valuable%20coin.

[6] Azartspēļu likums – https://likumi.lv/doc.php?id=122941

[7] Vikipēdija par Džeksonu Polloku – https://en.wikipedia.org/wiki/Jackson_Pollock

Šajā epizodē ar Mārtiņu un Dāvi runājam par to, kas ir dalīšanās ekonomika un kā tā var palīdzēt ietaupīt ikdienā. Tāpat arī apspriedām dažus interesantus un smieklīgus piemērus, kā varētu ikdienu papildināt ar dalīšanās ekonomikas pieredzi.

Dalīšanās ekonomika var izklausīties sveša līdz saprotam, ka pēc būtības, jebkura reize, kurā nepērkam jaunu lietu, bet izmantojam kāda cita īpašumu, ir dalīšanās. Latvijā par dalīšanās ekonomiku ir rakstījuši vairāki autori:

Spilgtākie jaunie uzņēmumi, kas pievienojušies dalīšanās ekonomikai un darbojas arī Rīgā – Autolevi, AirBnB, Bolt (Taxify), CarGuru, CityBee, Mintos, Wolt.  

Kas ir lietas ar kurām Tu labprāt dalītos? Iemet, lūdzu, komentāros.

Atbilde uz jautājumu, kad cilvēkam ir pietiekoši nauda ir ļoti sarežģīta, un lielā mērā atkarīga no konteksta. Epizodes laikā mēs apskatām vairākas iespējas, kā to iespējams novērtēt.

Lai vieglāk sekot līdzi aprēķiniem esam sagatavojuši failu, kurā iespējams redzēt arī formulas un komentēt mūsu risinājumu, kā arī nokopēt sev.

Aprēķinu fails

Kaspars sajauca Pablo Piccaso ar Salvadoru Dali. Pirmais ir Pablo Piccaso un otrais ir  Salvadors Dali ar savu ocelotu.