BRĪDIS KOPĀ playlist https://open.spotify.com/show/3S10rk23AHtyl23UWp7kLI

Kā mums šodienas kontekstā saprast seno apgalvojumu, ka Dievs ir svēts un tāpēc Viņam ir iespējams tuvoties tikai tad, ja cilvēks pats ir garīgi attīrījies, "šķīstīts"? Cilvēkiem ārpus reliģiskās vides šādi apgalvojumi liekas kā arhaisms, bet tiem, kuri pazīst kristietību kā mācību par tuvošanos Dievam bez cilvēka paša nopelniem, tie liekas pretrunā veselīgai teoloģijai. Un tomēr. Vai varētu tā būt, ka mūsu pašu iekšējais stāvoklis nosaka to, ko spējam vai nespējam uztvert un piedzīvot? Citiem vārdiem, parunāsim par garīgo disciplīnu nozīmi. Tā nav sevis mocīšana, bet tiekšanās pretī lielākam veselumam – fiziski, emocionāli un garīgi.