Gavēņa laika 20. diena - DIEVA VALSTĪBA

Ir svarīgs laiks, ko pavadām vienatnē, lai tādā veidā iepazītu sevi. Taču tas neaicina mūs uz individuālismu, bet gan apziņu, ka mūsu identitāte, ja tā ir sakņota Kristū, vieno mūs ar apkārtējiem cilvēkiem mīlestības un piedošanas saitēm.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 1, 16.18-21.24a):

Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kas tiek saukts Kristus.

Ar Jēzus Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa Māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, pirms viņi sanāca kopā, izrādījās, ka viņa ir mātes cerībās no Svētā Gara. Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja viņu klusām atstāt.

Bet, kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, ir no Svētā Gara. Un viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”

Uzmodies no miega, Jāzeps darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Vai: Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 41-51):

Jēzus vecāki katru gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzalemi. Un, kad Viņam palika divpadsmit gadu, viņi pēc svētku ieraduma devās uz turieni. Svētkiem beidzoties, viņi gāja atpakaļ, bet zēns Jēzus palika Je­ruzalemē, un vecāki to nezināja. Domādami, ka Viņš ir starp ceļabiedriem, tie nogāja dienas gājumu un meklēja Viņu pie radiem un paziņām. Neatraduši tie griezās atpakaļ un meklēja Viņu Jeruzalemē.

Pēc trim dienām viņi atrada Jēzu svētnīcā sēžam starp Rakstu mācītājiem, tos klausoties un tiem jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm.

Viņu ieraudzījuši, vecāki brīnījās, bet Māte Viņam sacīja: “Dēls, kāpēc Tu mums to izdarīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.” Bet Viņš tiem atbildēja: “Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs ne­zinājāt, ka man ir jābūt pie tā, kas attiecas uz manu Tēvu?”

Bet viņi neizprata vārdus, ko Jēzus tiem teica. Tad Viņš devās tiem līdzi uz Nācareti un bija viņiem paklausīgs. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Fragments no pāvesta Franciska uzrunas audiencē 6. martā, 2019:

Dieva valstība viennozīmīgi ir liels spēks, lielākais, kāds vien var būt, bet ne pēc pasaules kritērijiem; tāpēc tā vien šķiet, ka tai nav pārspēka. Tā ir kā raugs, kas iejaukta miltos - tas itkā pazūd, tomēr pateicoties tieši tam mīkla rūgst.

Jautājumi pārdomām:

Ko man nozīmē mana ticība - vai tā ir mana individuāla prakse vai apziņa, ka esmu daļa no lielākas kopienas?

Kā es piedzīvoju vienotību ar citiem cilvēkiem?

Kā es varu būt vienots ar ticības brāļiem un māsām, piedzīvojot šo sociālās distancēšanās laiku?

Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):

go.rml.lv/gavenis20

Citi kalendāra ieraksti:

go.rml.lv/gk2020

Sadarbībā ar katolis.lv.

Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts