Saruna ar dzejnieci Liānu Langu, par kuras dzejas rindām viņas kolēģis Edvīns Raups teicis, tajā "parastā, haotiskā ikdienas vide piepeši iegūst noteiktas koordinātes, visuma aukstajā telpā ieplūst silta, spēkā mutuļojoša dzīvības dvaša, kas satver aiz matiem eksistences jēgu un velk laukā, velk šurp, glābj".