„Vecāki nedzirdēja, ko vaicāja bērni, bērni neklausījās, ko teica vecāki. Jauni ļaudis runāja par ūdeņu pieduļķošanu un atombumbu, bet skati nesastapās, rokas nesaskārās, lūpas jau pavisam ne. Laulātie nopirka elektriskās segas, katrai gultai divas, un ieritinājās katrs uz savu pusi. Sen jau cilvēki bija pārtraukuši viens otram novēlēt labdienu. Sastopoties tikai skatījās ar truliem skatiem...”

Atsvešinātība, vienaldzība, neieinteresētība vienam otrā – no kurienes tas mūsos, vai to iespējams pārvarēt, ko darīt lietas labā?