Latvijā Lielajā Piektdienā tradicionāls @Ekumeniskais Krusta ceļš.
Krusta ceļā piedalās: arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, arhibīskaps Jānis Vanags, mācītāji Krists Kalniņš, Ivars Jēkabsons, Edgars Godiņš, Edgars Mažis, priesteris Jānis Meļņikovs, Daila Romāne, kā arī Dita Lūriņa un Rēzija Kalniņa.

Latvijā Lielajā Piektdienā tradicionāls @Ekumeniskais Krusta ceļš. Krusta ceļā piedalās: arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, arhibīskaps Jānis Vanags, mācītāji Krists Kalniņš, Ivars Jēkabsons, Edgars Godiņš, Edgars Mažis, priesteris Jānis Meļņikovs, Daila Romāne, kā arī Dita Lūriņa un Rēzija Kalniņa.

Ekumeniskais krustaceļš | 11:00 | Vecrīga | "Kas Mani ir redzējis, ir redzējis Tēvu." (Jņ 14, 9) | 02.04.2021

**Kas tas ir?**

Krustace?š (Via Crucis) ir viens no svar?g?kajiem un iem??ot?kajiem tautas dievkalpojumiem Kato?u Bazn?c?, kur? tic?gie godina Kristu Vi?a s?pju ce?? uz Golg?tu. M?sdien?s tas g?st iev?r?bu ar? cit?s konfesij?s.

Parasti bazn?c?s vai ar? br?v? dab? (Aglonas bazilikas sakr?laj? laukum?, pie Dievm?tes sv?tn?c?m Jasnogur?, Lihen? (Polij?), Krusta kaln? Medžugorj? u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apst?šanos att?li, bareljefi vai skulpt?ras. Ofici?li nav apstiprin?ta vienota Krustace?a dievkalpojuma k?rt?ba. Publiski vai individu?li apstaig?jot Kunga ciešanu ce?u, var izmantot l?gšanu gr?mat?s ievietoto medit?ciju variantus, k? ar? l?gties saviem v?rdiem, saturu sme?oties Sv?tajos Rakstos un trad?ciju avotos.

**Nedaudz no v?stures**

P?c J?zus uzk?pšanas debes?s Jaunava Marija apstaig?ja sava d?la ciešanu vietas, p?rdom?jot un p?rdz?vojot Vi?a viss?p?g?kos š?szemes br?žus. V?l?k v?zij? sv. Brigitai Vi?a izskaidroja Krustace?a norisi.

Jau bizantiešu laikos sv?tce?niekiem Jeruzalem? uz Kristus ciešanu viet?m r?koja procesijas, tur notika speci?li dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos ?paši godin?ja Kristus noties?šanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un n?ves vietu (Golg?tu). V?l?kos laikos Sv?t?s zemes sargi francisk??i r?d?ja sv?tce?iniekiem Kristus Krustace?a trasi, kas tagad k?uvusi par Via Dolorosa — S?pju ce?u, kura p?d?j? — XIV stacija atrodas paš? Sv?taj? kap?.

Eiropas bazn?c?s un klosteros par Krustace?u s?ka run?t XV gs., s?kum? Sp?nij?, It?lij? un V?cij?, XVII gs. to iepazina ar? Latvij? un Lietuv?. Staciju skaits sv?rst?j?s no daž?m l?dz pat 43 — atkar?b? no kristiešu dievbij?bas. XVIII gs. francisk??i noteica 14 Krustace?u stacijas, kuras past?v l?dz m?su dien?m. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augš?mcelšan?s piemi?ai.

**Gav??a svar?g?kais dievkalpojums**

Kristus s?pju ce?š nekad nav aizmirsts, tom?r ?paši iecien?ts tas ir Liel? Gav??a laik?. Galvenok?rt trešdien?s, piektdien?s un sv?tdien?s tic?gie m?su draudz?s ar dziesm?m, medit?cij?m un l?gšan?m visliel?k? gara sakopt?b? godina savu Pest?t?ju, p?rdom?jot Vi?a ciešanas no netaisn?g?s aps?dz?šanas ties? l?dz krusta n?vei.

Kr?slav? jau k?uvis par trad?ciju Lielaj? Piektdien? r?kot ekumenisko Krustace?a procesiju ar 14 apst?šan?s viet?m pils?tas iel?s, uzs?kot to pie tautas nama un nosl?dzot kapli?as priekš? centr?lajos kapos. Starp apst?šan?s viet?m Ciešanu laika dzied?jumus dzied bazn?cas jauniešu koris un tic?g? tauta. Pl?nots, ka ar? šogad 6. apr?l? Krustace?a staciju apceres vad?s Kr?slavas un Priedaines draudžu kato?u priesteri E. Voro?eckis un J. Bulašs, pareiztic?go t?vs Aleksandrs (Dvor?ikovs) un luter??u m?c?t?js A. Gusevs. S?kums plkst. 20.00

Godinot J?zus krustu un ciešanas, tic?gie sme?as sp?ku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram past?v?t tic?b?, kad esam zaud?juši cer?bu, kad esam apmald?jušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustace?a l?gšanas dod drosmi uzs?kt jaunu, Dieva ž?last?bas apgarotu dz?vi.

*Sagatavoja Genovefa KALVIŠA*  

---
P?rpublic?ts no [**Ezerzeme.lv**](http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/religija/17629/krustacels)

Religion & Spirituality

**Kas tas ir?** Krustace?š (Via Crucis) ir viens no svar?g?kajiem un iem??ot?kajiem tautas dievkalpojumiem Kato?u Bazn?c?, kur? tic?gie godina Kristu Vi?a s?pju ce?? uz Golg?tu. M?sdien?s tas g?st iev?r?bu ar? cit?s konfesij?s. Parasti bazn?c?s vai ar? br?v? dab? (Aglonas bazilikas sakr?laj? laukum?, pie Dievm?tes sv?tn?c?m Jasnogur?, Lihen? (Polij?), Krusta kaln? Medžugorj? u.c.) izvietoti 14 staciju jeb apst?šanos att?li, bareljefi vai skulpt?ras. Ofici?li nav apstiprin?ta vienota Krustace?a dievkalpojuma k?rt?ba. Publiski vai individu?li apstaig?jot Kunga ciešanu ce?u, var izmantot l?gšanu gr?mat?s ievietoto medit?ciju variantus, k? ar? l?gties saviem v?rdiem, saturu sme?oties Sv?tajos Rakstos un trad?ciju avotos. **Nedaudz no v?stures** P?c J?zus uzk?pšanas debes?s Jaunava Marija apstaig?ja sava d?la ciešanu vietas, p?rdom?jot un p?rdz?vojot Vi?a viss?p?g?kos š?szemes br?žus. V?l?k v?zij? sv. Brigitai Vi?a izskaidroja Krustace?a norisi. Jau bizantiešu laikos sv?tce?niekiem Jeruzalem? uz Kristus ciešanu viet?m r?koja procesijas, tur notika speci?li dievkalpojumi. Pirmajos gadsimtos ?paši godin?ja Kristus noties?šanas vietu (tagad Antonija cietoksni) un n?ves vietu (Golg?tu). V?l?kos laikos Sv?t?s zemes sargi francisk??i r?d?ja sv?tce?iniekiem Kristus Krustace?a trasi, kas tagad k?uvusi par Via Dolorosa — S?pju ce?u, kura p?d?j? — XIV stacija atrodas paš? Sv?taj? kap?. Eiropas bazn?c?s un klosteros par Krustace?u s?ka run?t XV gs., s?kum? Sp?nij?, It?lij? un V?cij?, XVII gs. to iepazina ar? Latvij? un Lietuv?. Staciju skaits sv?rst?j?s no daž?m l?dz pat 43 — atkar?b? no kristiešu dievbij?bas. XVIII gs. francisk??i noteica 14 Krustace?u stacijas, kuras past?v l?dz m?su dien?m. Pašlaik ir tendence ieviest 15. staciju — Kristus Augš?mcelšan?s piemi?ai. **Gav??a svar?g?kais dievkalpojums** Kristus s?pju ce?š nekad nav aizmirsts, tom?r ?paši iecien?ts tas ir Liel? Gav??a laik?. Galvenok?rt trešdien?s, piektdien?s un sv?tdien?s tic?gie m?su draudz?s ar dziesm?m, medit?cij?m un l?gšan?m visliel?k? gara sakopt?b? godina savu Pest?t?ju, p?rdom?jot Vi?a ciešanas no netaisn?g?s aps?dz?šanas ties? l?dz krusta n?vei. Kr?slav? jau k?uvis par trad?ciju Lielaj? Piektdien? r?kot ekumenisko Krustace?a procesiju ar 14 apst?šan?s viet?m pils?tas iel?s, uzs?kot to pie tautas nama un nosl?dzot kapli?as priekš? centr?lajos kapos. Starp apst?šan?s viet?m Ciešanu laika dzied?jumus dzied bazn?cas jauniešu koris un tic?g? tauta. Pl?nots, ka ar? šogad 6. apr?l? Krustace?a staciju apceres vad?s Kr?slavas un Priedaines draudžu kato?u priesteri E. Voro?eckis un J. Bulašs, pareiztic?go t?vs Aleksandrs (Dvor?ikovs) un luter??u m?c?t?js A. Gusevs. S?kums plkst. 20.00 Godinot J?zus krustu un ciešanas, tic?gie sme?as sp?ku, lai pieceltos, kad esam pakrituši, kad nevaram past?v?t tic?b?, kad esam zaud?juši cer?bu, kad esam apmald?jušies, kad esam apspiesti un izsmelti. Krustace?a l?gšanas dod drosmi uzs?kt jaunu, Dieva ž?last?bas apgarotu dz?vi. *Sagatavoja Genovefa KALVIŠA* --- P?rpublic?ts no [**Ezerzeme.lv**](http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/religija/17629/krustacels)

Share Ekumeniskais krustaceļš | 11:00 | Vecrīga | "Kas Mani ir redzējis, ir redzējis Tēvu." (Jņ 14, 9) | 02.04.2021

Sign up to save your podcasts

Ekumeniskais krustaceļš | 11:00 | Vecrīga | "Kas Mani ir redzējis, ir redzējis Tēvu." (Jņ 14, 9) | 02.04.2021

Ekumeniskais krustaceļš | 11:00 | Vecrīga | "Kas Mani ir redzējis, ir redzējis Tēvu." (Jņ 14, 9) | 02.04.2021