“Un Kungs atbildot viņiem sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mt 25, 40)

Līdzībā par avīm un āžiem Jēzus sevi identificē ar “mazajiem”. Jēzus mums katram caur šo līdzību saka, ka Viņš ir ikvienā cilvēkā, kurš ir “mazs”. Bet ko tad nozīmē būt mazam? Atbildi mēs atrodam šīs dienas Evaņģēlijā: mazais ir tas, kas ļauj sevi apģērbt, apmeklēt, paēdināt, padzirdīt. Tātad mazais ir tas, kuram ir nepieciešama palīdzība un kurš to arī pieņem. Vai es esmu šis “mazais”? Vai es ļauju sev palīdzēt? Lai Dievs mūs dziedina no pašpietiekamības, lai mēs spējam pazemīgi pieņemt sava tuvākā palīdzību, kas atklājas dažādos veidos. Cik labi ir būt mazam ne tikai savās un tuvākā acīs, bet arī Dieva acīs!

Pārdomas sagatavoja māsa Tabita