Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: “Tev būs mīlēt savu tuvāko un ienīst savu ienaidnieku.” Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vajā, lai jūs būtu sava Tēva bērni, kurš ir Debesīs, jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem. (Mt 5, 43-45)

Jēzus nenoliedz, ka šajā pasaulē mums ir un būs ienaidnieki. Ticīgais cilvēks nav aicināts dzīvot rozā krustiņu pasaulē, aizbēgot no realitātes mānīgā reliģiozitātē.

Pasaulē pastāv ļaunums un cīņa. Jēzus aicina nevis noliegt ienaidniekus, bet gan tos mīlēt. Tas nozīmē – lūgt un vēlēt viņiem labo, vēlēt viņem brīvību un svētību... piekrītot pretī nesaņemt neko.

Lūk, tas atšķir draugu mīlestību no ienaidnieku mīlestības. Lūdzoties par draugiem un labiem cilvēkiem, mūsu sirdis piepilda siltas emocijas, laba darba sajūta. Un tas ir mūsu ieguvums. Attiecības ar tiem, kurus mīlam un kuri pret mums ir labi, ir viens no lielākajiem laimes un piepildījuma avotiem. Savukārt ienaidniekus esam aicināti mīlēt, tas ir vēlēt tiem labu, neskatoties uz neskaitāmajiem tarakāniem , kuri grauž mūsu sirdis, neskatoties uz smagām emocijām, piedošanas grūtībām, pārtrauktām attiecībām.. šajā pasaulē, iespējams, nesaņemot neko.

Un saņemot visu – Debesu Tēva svētību.

Lūgsim tagad kopā par tiem, kurus visgrūtāk mīlēt.

Šīs dienas pārdomas sagatavoja māsa Emanuēla