Tajā laikā, ļaudīm pulcējoties kopā, Jēzus sāka runāt: “Šī cilts ir samaitāta cilts. Tā prasa zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā tikai Jonasa zīme. Jo, tāpat kā Jonass bija zīme ninīviešiem, tā Cilvēka Dēls būs šai ciltij. Dienvidu ķēniņiene piecelsies tiesā pret šīs cilts vīriem un viņus notiesās, jo viņa gāja no pasaules malas klausīties Salomona gudrību, bet šeit, lūk, ir vairāk nekā Salomons. Ninīves vīri piecelsies tiesā pret šo cilti un to notiesās, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem, bet šeit, lūk, ir vairāk nekā Jonass. /Lk 11, 29-32/

Viens no Lielā Gavēņa aspektiem ir ne tikai garīgā un morālā atgriešanās, bet arī Dieva nodoma saprašana. Evaņģēlijā Jēzus atbild uz farizeju provokāciju, kurā viņi prasa kādu “zīmi”, tas nozīme kādu brīnumu viņš izdarīs. Tomēr brīnumus var vienmēr apšaubīt vai samazināt tikai uz sensāciju un emocionālu pārdzīvojumu. Runājot par Jonasu un Sābas karalieni, Jēzus rāda, ka īstenībā ticības darbs ir klausīt Dieva balsi un saprast, ka Viņš mūs aicina mainīt savu dzīvi un atrast tās jēgu. Tāpēc Jēzus piedāvā dubulto dinamiku: no sludināšanas uz atgriešanos (Jonas un ninīvieši) un no gudrības meklēšanas uz tās atrašanu (dienvidu karaliene un Salomons). Un jāņem vērā, ka “šeit, lūk, ir vairāk kā Jonass un Salomons”. Ir pats Dieva Dēls, kas mūs meklē, aicina atgriezties un dod mums gudrību lai pieņemtu Viņu savā dzīve un saņemtu mūžīgo svētlaimi.

Vai es gribu doties ceļā uz atgriešanos un gudrību?

Pārdomas sagatavojis t. Tadeušs Cieslaks, jezuīts