Visu, ko tie jums saka, to dariet un paturiet; bet pēc viņu darbiem nedariet. Jo tie gan māca, bet paši nedara.

Tie dara visus savus darbus tikai tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. /Mt 23, 3;5;8/

Šodien Jēzus saka farizejiem, ka tie darot visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis viņus redzētu. Šie ir vieni no smagākajiem vārdiem, kurus Jēzus saka. Kristus runā par “farizejiskuma” garu. Viņš norāj cilvēku liekulību. Cilvēki nereti izmanto reliģiju, lai paceltos savā lepnībā, lai būtu kaut kas. Varam pajautāt sev: Vai mana reliģiozitāte – dievbijības formas nav izrādīšanās? Kādas ir patiesās motivācijas manai ticībai? Ko es meklēju- savu vai Dieva godu?

Vēlētos arī izcelt Jēzus vārdus: “Nesauciet nevienu par mācītāju” – jebšu, skolotāju. Arī es esmu skolotāja; stāstu citiem par Dievu. Un šodien Jēzus man jautā: Vai mani darbi saskan ar maniem vārdiem? Vai esmu tajā pret sevi prasīga? Kādu piemēru, liecību es dodu? Katra ziņā, lielāks spēks ir liecībai, nevis daudziem vārdiem.

Kādam svētajam jautāja: “Ko tu darītu, lai šo pagānu padarītu par kristieti?” Svētais atbildēja: “Lai viņš gadu padzīvo kopā ar mani, vērojot manu dzīvi, manus darbus.”

Pāvests Francisks uzsver, ka mūsdienās ir vajadzīgi liecinieki, nevis skolotāji! Tāpēc šodien lūdzu Tevi, Kungs, lai es spēju liecināt par Tevi! Lai es nemoralizētu, bet gan ar savu dzīvi parādītu Tavu mīlestību!

Pārdomas sagatavoja māsa Marija Stefana