Tajās dienās Kungs runāja, sacīdams Jūdas ķēniņam Ahazam: “Prasi no Kunga, sava Dieva, sev zīmi vai no pazemes dziļumiem, vai no debesu augstumiem.” Bet Ahazs atbildēja: “Es nelūgšu un nekārdināšu Kungu.” Tad Isajs sacīja: “Tad klausies, Dāvida nams! Vai tad jums nepietiek ar cilvēku apgrūtināšanu, ka jūs kļūstat nepanesami arī manam Dievam? Tāpēc Kungs pats dos jums zīmi. Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls.”

/Is 7, 10-14/

jeruzaleme piedzīvo uzbrukumu, bet Dievs caur pravieti atklāj, ka nekas no uzbrucēju nolūkiem neizdosies. Dievs aicina ķēniņu lūgt zīmi, kas dotu drošību par Dieva aizsardzību. Ķēniņš no šī piedāvājuma atsakās, bet Dievs pats izvēlās dot zīmi: pasaulei tiks dots glābējs, kura vārds būs Emanuels, kas nozīmē Dievs ir ar mums. Tas ir apsolījums par pestīšanu, ko dod Jēzus Kristus tiem, kuri tic Viņam. Šodien, tāpat kā Isaja laikā, ir cilvēki, kas ir nobijušies un sauc uz Dievu. Tādi ir bijuši visos laikos. Vienmēr ir bijuši kari, slimības un bēdas. Vienmēr cilvēki vairak krīt ceļos bēdu laikā. Un vienmēr bēdu laikā ir bijusi cerība. Cerība uz Glābeju. Kad tu esi uz ceļiem Dieva priekšā, atceries Dieva apsolījumu, kuru vari saņemt šeit un tagad: mums ir glābējs Jēzus Kristus. Lai kas ar mums notiktu, Jēzus mūs nekad neatstāj, mēs varam viņam droši uzticēties. Ja es plānoju savu dzīvi kopār ar Dievu, tad par visu, kas notiek un visu ko daru, varu būt drošs, ka tas notiek pēc Dieva labā un mīlestības pilnā plāna. Ja Dievam uzticu visu, varu būt drošs, ka pat sastopot bēdas un nelaimes, es esmu Dieva mīlošajās rokās. Šodien svinam Kunga pasludināšanas svētkus. Mēs katrs varam to piedzīvot savā sirdī. Tas ir iespējams, kad apzināmies, ka arī man ir dots šis apsolījums par Glābēju. Glābēju, kurš sargā, vada, piedod, kurš gādā par mani un nekad mani neatstās. Viņš var dot manai sirdij mieru.

Kas mani satrauc?

Par ko ir nemierīga mana sirds?

No kā es baidos?

Kur meklēju mierinājumu un drošibu?