Tajās dienās Kungs sacīja Mozum: “Dodies, kāp lejā! Tava tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, ir sagrēkojusi. Ātri viņi atkāpās no ceļa, kuru Es viņiem norādīju, un sev pagatavoja no metāla izlietu teļu, un to pielūdza, un nesa tam upurus, sacīdami: “Šie ir tavi dievi, Izraēl, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes.”” Un atkal Kungs sacīja Mozum: “Es redzu, ka šī tauta ir ar cietu skaustu; liec mani mierā, lai mans niknums varētu iesvilties pret viņiem un Es viņus iznīcinātu, bet tevi padarītu par lielu tautu.” Bet Mozus sāka lūgt Kungu, savu Dievu, sacīdams: “Kāpēc, Kungs, Tavs niknums iedegas pret Tavu tautu, kuru Tu izvedi no Ēģiptes zemes ar lielu spēku un stipru roku? Ak, lai ēģiptieši nesaka: “Viņš ir tos izvedis ar viltu, lai kalnos viņus nonāvētu un izdeldētu no zemes virsas.” Lai norimst Tavas dusmas! Piedod savas tautas ļaunumu! Piemini Ābrahamu, Īzāku un Jēkabu, savus kalpus, kuriem Tu, zvērēdams pats pie sevis, biji solījis, sacīdams: “Es vairošu jūsu pēcnācējus kā debesu zvaigznes un visu šo zemi, par kuru esmu teicis, Es atdošu jūsu bērniem, un jums tā piederēs vienmēr.”” Tad Kungs iežēlojās un nenodarīja postu, kuru bija nolēmis uzsūtīt savai tautai.

/Izc 32, 7-14/

Mozus ir ciešā tuvībā ar Kungu. Viņš nezin par tautas nodevību. Tauta ir nogurusi gaiot mozu, tāpēc ir radījusi un pielūdz zelta teļu. Dievs liek Mozum doties pie tautas, kura ir sagrēkojusi. Dievs saka, ka tauta ir ar cietu skaustu. Šis apzīmējums liek domāt par stūrgalvīgu cilvēku, kurš par spīti visam turas pie sava. Viņš nespēj ieraudzīt Dieva brīnumus un klātbūtni savā dzīvē. Šī rakstura iezīme iet roku rokā ar muļķību. Tā ir būtne, kas nespēj domāt un izmantot Dieva doto spēju atklāt patiesību, realitāti. Būtne ar cietu skaustu nespēj ticēt tam, kas nav redzams. Tā jūta drošāk, kad redz savā priekšā kādu elku - cilvēka paša radīts Dieva tēls, ar kuru ir droši un komfortabli. Otra lieta, ko Dievs pavēl Mozum, ir likt Viņu mierā, lai dusmās var iznīcināt tautu. Mozus šeit saskata iespēju atklāt Kunga žēlsirdību un lūgt piedošanu par tautas ļaunumu. Gavēņa laikā esam aicinati atklāt Dieva vaigu, būt ar Viņu. Mēs ilgojamies lai mūsu cietās sirdis tiek pārveidotas mīlestībā. Lūgsim pēc sirds gudrības, kas ļauj pazīt patieso Dieva balsi, Viņa vaigu. Neļausim manipulēt ar Dieva Vārdu, aizstāvot savu komfortablo skatījumu uz Dievu un Baznīcu. Tēvs Smelters mēdza atgādināt: "Neveido Baznīcu pēc sava tēla un līdzības, bet ļauj, lai Kristus Tevi vada mīlestībā un patiesībā."

Kāds ir mans Dieva tēls?

Kā es redzu Baznīcu?

Vai ļauju Dievam ārveidot manu skatienu, kas ne vienmēr sakrīt ar manām interesēm?