Tā saka Kungs Dievs: “Redzi, Es paņemšu Izraēļa dēlus no pagānu vidus, pie kuriem viņi bija aizgājuši, un viņus sapulcināšu kopā no visām malām, un aizvedīšu viņus uz savu zemi, un viņus padarīšu par vienu tautu zemē, Izraēļa kalnos. Un būs viens ķēniņš, kas valdīs pār visiem, un vairs nebūs divu tautu, nedz viņi vairs dalīsies divās valstīs. Un viņi vairs neapgānīs sevi ar saviem dievekļiem, ar saviem riebīgajiem darbiem un ar visām savām negantībām. Un Es viņus atbrīvošu no visas viņu neuzticības, ar kādu viņi grēkoja, un viņus šķīstīšu. Un viņi būs mana tauta, un Es būšu viņu Dievs. Un mans kalps Dāvids būs ķēniņš pār viņiem, un tiem visiem būs viens gars. Un viņi staigās pēc maniem likumiem un ievēros manas pavēles, un tās pildīs. Viņi dzīvos zemē, kuru Es devu savam kalpam Jēkabam un kurā dzīvoja jūsu tēvi. Viņi dzīvos tajā, viņi paši, viņu dēli un viņu dēlu dēli uz mūžiem. Un mans kalps Dāvids uz mūžiem būs viņu valdnieks. Un Es noslēgšu ar viņiem miera derību. Tā būs mūžīga derība. Un Es viņus nostiprināšu un vairošu skaitā, un savu svētnīcu novietošu viņu vidū uz mūžiem. Mans mājoklis būs starp viņiem, un Es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta. Un pagāni zinās, ka Es esmu Kungs, Izraēļa Svētdarītājs, kad mana svētnīca uz mūžiem būs viņu vidū.”

/Ez 37, 21-28/

Dievs caur pravieti dod apsolījumu, ka tauta piedzīvos mieru. Tas būs miers starp Dievu un cilvēku. Šīm miera sarunām iniciators ir pats Dievs. Kaut tauta pēc taisnīguma to nav pelnījusi, Dievs parāda, ka vienīgais ceļš, ko iet, lai neiznīcinātu viens otru, ir piedošana un žēlastība. Dievs nāk pretī cilvēkam. Šie pravieša vārdi ir apsolījums un cerība arī mums. Lai kādi mēs būtu, Dievs vienmēr uzņemas iniciatīvu, Viņš vēlas piedalīties mūsu dzīvē, jo Viņš ilgojas, lai mēs būtu Viņa ļaudis. Tas noīmē dzīvot pēc Dieva paredzētā nodoma. Tikai ar šādu attieksmi mēs varam apturēt karus, iznīcību, naidu, ciešanas, sāpes. Apstiprinājums Dieva ilgām būt attiecībās ar mums ir Jēzus Kristus, kurš atdeva sevi visu, lai ļautu musm ieraduzīt mūsu grēku un tajā pašā laikā piedzīovt to, ka esam mīlēti.

Kādas ir tavas attiecības ar Dievu?

Kā esi piedzīvojis, ka Dievs uzņemas iniciatīvu veidot attiecības ar tevi?

Ko tev nozīmē būt par Dieva bērnu?