Jāzeps, [Marijas] vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai celt neslavu, gribēja viņu klusām atstāt. Bet, kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: “Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties, pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā dzimis, ir no Svētā Gara. Mt 1, 19-20

Uzmodies no miega, Jāzeps darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis.

Gavēņa laika vidū Baznīca mūs aicina svinēt Sv. Jāzepa svētkus. Jāzeps ir liels svētais, kas palīdz mums iet dziļumā mūsu iekšējā un garīgajā dzīvē. Iesim kopā ar viņu Gavēņa laikā, lai no viņa mācītos kļūt pazemīgi, klusi un uzticīgi lūgšanas cilvēki. Ar visu Baznīcu varam atkārtot vārdus, ko bieži vien lūdzamies, godinot Svēto Jāzepu: “Pie tevis, Svētais Jāzep, mēs steidzamies, savās bēdās, (..), paļāvīgi lūdzam tavu aizbildnību”.

Jāzepa vārds nozīmē “Dievs piebilst”. Jāzeps ir kā paaugstinātā vērtība –kad viņš ir blakus kādam citam, viņš palielina tā vērtību.

Šodienas Evaņģēlijā dzirdam, ka Jāzeps saņēma eņģela vēstījumu sapnī. To dzirdot viņš atteicās no saviem sapņiem, bet Dievs uzdāvināja Savu sapni – būt par Dieva Dēla audžutēvu. Kad Jēzus piedzima, Jāzepa rokas kļuva par Kristus Miesas pirmo monstranci.

Vēl viena īpašība, ko atradām Jāzepa dzīvē, ir klusums. Klusums nav ne vārdu trūkums, ne kautrība. Klusums ir spēja klausīties. Jāzeps klusē visa evaņģēlija garumā. Nav ziņu par nevienu viņa vārdu. Tomēr viņš netērē nevienu vārdu, ko Dievs viņam saka. Viņš klausās un izpilda.

Šajos svētkos ieklausīsimies vārdos: „Ite ad Joseph! Ejiet pie Jāzepa!”, kas “atsaucas uz badu Ēģiptē, kad cilvēki lūdza faraonam maizi, un viņš atbildēja: "Ejiet pie Jāzepa un dariet visu, ko viņš jums teiks" (sal. 1. Mozus 41, 55)” (Pāvests Francisks, "Patris corde" nr. 1).

“Iesim pie svētā Jāzepa, lai iemācītos ikdienas svētumu. Jāzeps ir neapšaubāmi garīgi bagāts cilvēks, bet viņa svētums ir ikdienišķs, ārpus brīnumdaru shēmām. Viņš mīl Kungu, ir atvērts Viņa gribai. Tātad, iesim pie viņa ne tikai lai izlīdzinātu, bet arī lai viņš mums iemāca ikdienišķo svētumu, kas ir intimitāte ar Jēzu un ar Mariju.” (G. Džakvinta)

Guglielmo Džakvinta labi raksturoja Sv. Jāzepa svētumu rakstīdams: “Svētums nepasastāv tājā, ka cilvēks daudz runā, daudz raksta, bet gan no daudz mīlestības, Dieva gribas pildīšanas, un Svētā Gara saldāko augļu īstenošanas savā ikdienas dzīvē”.

Šodien nebaidīsimies pieņemt pie sevis Mariju, tā kā Jāzeps to darīja, un kopā ar viņiem lūgsimies par tēviem, lai viņi apzinātos, cik svarīga loma viņiem ir bērna audzināšanā, tad ar Svētā Jāzepa palīdzību viņi stāvēs klāt, būs blakus saviem bērniem.

Pārdomas sagatavoja Liliane, Apustuliskās Oblāte Pro Sanctitate