Noslēgsim nelielo pārdomu ciklu par kristīgo meditāciju jeb kluso lūgšanu. Kāda iekšējā attieksme ved pie klusās lūgšanas? Kā līdz tādai izaugt? Un kā to iespējams paturēt arī ārpus meditācijas brīžiem - ikdienas gaitās?