Kā likums!

Brīdī, kad nākas saskarties ar kādu avārijas situāciju, apjukums ir likumsakarīgs. Pie kā vērsties, kādā secībā, ko darīt un ko ne? Kā norāda praktiķe ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanā Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna, mēs neesam pasargāti no negaidītām problēmām, tomēr pastāv iespēja tajās rīkoties zinoši. Atbalstu šādā brīdī var sniegt kopības izveidota, apstiprināta un katra dzīvokļa īpašnieka mājoklī pieejama rīcības instrukcija. Šajā raidieraksta epizodē – praktiski padomi par to, kā rīkoties dažādās avārijas situācijās daudzdzīvokļu mājā.

Mājas vizītkarti veido ne tikai sakopta ēkas fasāde un piemājas teritorija, bet arī koplietošanas telpas, kuras visiem dzīvokļu īpašniekiem pieder vienādās daļās. Lai koplietošanās telpās nevaldītu bezsaimnieka atmosfēra vai kāda viena iedomāts privātīpašnieciskums, kopības pienākums ir izveidot un pieņemt mājas iedzīvotājiem saprotamu koplietošanas telpu lietošanas kārtību. Kā to organizēt – šajā raidieraksta epizodē stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja DACE VĀRNA.

Pirms neilga laika hakeru kiberuzbrukumos notika divas vērienīgas un viena mazāka datu noplūde no valsts uzturētajiem reģistriem, un ļaundaru rīcībā ir nonākuši personas dati par vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju. Šādā situācijā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. pants paredz tiesības cietušajam no datu pārziņa un apstrādātāja par nodarīto kaitējumu prasīt atlīdzību. Par datu noplūdes riskiem, potenciālajām sekām, juridisko pamatojumu un iespēju no iestādēm prasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzību šajā raidieraksta epizodē iztaujājam zvērinātu advokātu LAURI KLAGIŠU.

Kā veidot izpratni un veicināt dzīvokļu īpašnieku piederību un iesaisti sava daudzdzīvokļu nama uzturēšanā, atjaunošanā un saglabāšanā? Kāds ir labs pārvaldnieks un kāpēc nama pārvaldīšana nenozīmē avāriju novēršanu – par to šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē LV portāls izvaicāja Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” pārstāves DACI VĀRNU un ALEKSANDRU CIMBALI.

Kāda mūsdienās valsts vēsturei ir nozīme tiesību jaunradē un valsts politikā? Vai vēsture veido tiesības, vai, gluži otrādi, tiesības veido un sargā valsts vērtības un vēsturi? Vai sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos ir pamats ierobežot personas brīvību, piemēram, apšaubīt Latvijas valstiskuma nepārtrauktību vai padomju okupācijas noziegumus? Sarunu festivālā “Lampa”, diskusijā “Tiesībpratības stafete”, LV portāls mudināja uz sarežģītām valsts tiesību tēmām paraudzīties no, iespējams, neierasta skatpunkta. Kā tas notika, klausies arī raidierakstā “Kā likums!”.

Ieklausīties pacientā, viņa tuviniekos, medmāsās, ārstos, sociālajos darbiniekos un daudzos citos garajā ārstniecības ķēdē iesaistītajos un tikai tad rakstīt valsts plānu, lai soli pa solim cīnītos par tajā noteikto uzdevumu izpildi. Ar šādu mērķi Veselības ministrija ir īstenojusi plašu sabiedrības līdzdalības projektu psihisko saslimšanu un atkarību ārstēšanas atbalsta pasākumu plāna izstrādei. Ko tas ir devis? Vai sekos izmaiņas, kas palīdzēs psihisko saslimšanu un atkarību pacientiem labāk orientēties pakalpojumu “džungļos”? Par pētījumā gūto pieredzi un secinājumiem klausieties raidieraksta “Kā likums!” sarunu ar projekta īstenotājiem.

Vietnē Likumi.lv no 2001. gada 29. jūnija ikvienam ir brīvi pieejami Latvijas valsts tiesību akti. Vietnes izveidotājs un uzturētājs no tās pirmsākumiem ir valsts kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”. Kad aiz muguras ir 25 darba gados uzkrāta pieredze, mērķtiecīgi īstenoti dažādi attīstības projekti, tostarp pašu spēkiem pārveidota vietne, atskats pagātnē ļauj novērtēt paveiktā darba nozīmi. Citu Eiropas Savienības valstu oficiālo izdevēju vidū Latvijas tiesību aktu vietne var lepoties ar lietotājam ērtu funkcionalitāti un gaumīgu dizainu. “Gadsimta sākumā internetā un bez maksas pieejami tiesību akti – tas bija liels notikums!” raidieraksta “Kā likums!” sarunā secina VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese LUSTE.

Likumā noteiktam personu lokam ir paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu – juridisko palīdzību, proti, konsultāciju, procesuālo dokumentu sagatavošanu, juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un tiesā. Savukārt personām, kas atzītas par cietušajām kriminālprocesā, valsts izmaksā kompensāciju. Kāda ir atbildīgās iestādes – Tiesu administrācijas (TA) – pieredze šo pakalpojumu nodrošināšanā? Kas jāņem vērā, piesakoties palīdzībai, un kādas kļūdas visbiežāk tiek pieļautas, pieprasot šos pakalpojumus? Par to raidieraksta sarunā stāsta TA pārstāves EGITA LAPA un INGA OZOLA.

Pirms pusotra gada īstenotajai parādu piedziņas reformai ir vairāki ieguvumi: piedziņas kārtība kļuvusi saudzīgāka un parādniekam labvēlīgāka, pieaudzis maksājumu skaits, kā arī aktivizējusies piedziņa lietās, kas ilgstoši bijušas bez virzības. Tāpat palēnām veidojas labāka komunikācija starp parādnieku un tiesu izpildītāju – tieši šo aspektu LZTI padomes priekšsēdētāja vietniece, zvērināta tiesu izpildītāja IVETA KRUKA uzsver kā galveno panākumu atslēgu sekmīgai parādsaistību dzēšanai.

Ja vecāki izlemj iet katrs savu dzīves ceļu, jāvienojas ne tikai par kopīgā bērna dzīvesvietu un uzturēšanu, bet arī kārtību, kā turpmāk mamma vai tētis, kas ikdienā nebūs klātesošs, tiksies un uzturēs attiecības ar dēlu vai meitu. Saskarsmes tiesību nozīme un izmantošanas kārtība ir tēma, kas daudziem vecākiem rada neizpratni gan par savām tiesībām, gan pienākumiem. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē ieskatīsimies LV portāla lasītāju jautājumos, tiesu atziņās un gaidāmajās likuma izmaiņās.