Pirmais skrējiens bijis 2009. gada sākumā, atceras Mārtiņš Zvīdriņš. Tā bija 1. janvāra apņemšanās, uz kuru viņu pamudināja vēlme iepatikties meitenei. Vēlāk viņš turpinājis skriet, lai izlādētu dusmas, pēc tam, lai pārspētu citus. Tagad viņa lielākā motivācija ir kļūt par iedvesmu citiem.