Kas ir pamatā milzīgajai uzticēšanās krīzei, kas vērojama daudzās valstīs un sabiedrībās mūsdienu pasaulē? Kāpēc cilvēki ar tādām aizdomām izturas pret visu, kas viņiem tiek sacīts un mācīts - daudzreiz meklējot kādu "alternatīvu skatījumu"?Tas nebūt nav tikai izglītības trūkums vai (dez)informācijas kampaņu rezultāts vien. Saknes slēpjas ilgstošā netaisnības un pazemojuma sajūtā, kas agri vai vēlu pāraug agresijā.Kā tajā visā noorientēties? Kam uzticēties? Kā cīnīties "par lietu", nevis ar iedomātiem, neīstiem ienaidniekiem un problēmām? Ko varam darīt mūsu visu labā?