Šogad savādāk kā citus gadus. Kristus augšāmcelšanās svētki ne baznīcā, ne kristīgajā kopienā klātienē, bet savās mājās, savās sirdīs. Laiks no gavēņa iesākuma līdz Lieldienām. Kādi izaicinājumi, vai un kādus lēmumus mums ir nācies pieņemt, to darām bailēs vai mierā. Kur tajā visā Dievs? Kāda nozīme ir baznīcai un draudzei šajā krīzes situācijas laikā un kā ir ar Dievu "uz dīvāna"? Ko mums māca šis laiks un vai tomēr neesam noteiktā komfortā un kādas ir mūsu attiecības ar Dievu?