LVMI Silava podkāsts

Lai novērtētu un samazinātu kūdrāju siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, nepieciešams izprast, kā tās veidojas dažādos hidroloģiskajos un vides apstākļos. Viens no pētījumu programmas PeatTransform uzdevumiem ir pilnveidot metodiku, kas ļaus precīzāk noteikt SEG emisijas telpiskā griezumā un iegūtos rezultātus izmantot Latvijas SEG inventarizācijā.

Pētījumu programmā iesaistītas septiņas partnerinstitūcijas, un tā vadošais partneris ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Šī gada maija epizodē PeatTransform vadītājs, LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš iepazīstināja ar programmas mērķiem un plānotajiem uzdevumiem.

Jaunākajā epizodē LVMI “Silava” zinātnieki Aldis Butlers un Mārtiņš Vanags Duka stāsta par pētījuma lauka darbiem, mērījumu metodēm un datu ievākšanu. Zinātnieki skaidro, kā tiek izvēlēti pētījumu objekti un kāpēc nepieciešams atsevišķi izdalīt kūdrājus ar atšķirīgu hidroloģisko apstākļu dinamiku, virsmas līmeņa izmaiņu tendencēm un veģetāciju. Viņi iepazīstina ar SEG emisiju, veģetācijas un koku vainaga nobiru mērījumiem, kā arī stāsta, kā lauka datos iegūtā informācija tiek apvienota ar satelītu un citiem attālās izpētes datiem, lai izstrādātu oglekļa aprites un SEG emisiju telpiskas prognozes metodes.

Epizodē uzzināsiet:

-         kāpēc nepieciešams pilnveidot SEG emisiju novērtēšanas metodiku un kādiem mērķiem tā tiks izmantota;

-         kā tiek izvēlēti pētījumu objekti un kādas kūdrāju grupas tajos pārstāvētas;

-         kādi SEG emisiju mērījumi tiek veikti, izmantojot slēgtā tipa kameras;

-         kā tiek uzraudzīti gruntsūdens līmeņa, augsnes temperatūras, mitruma un citi vides apstākļi;

-         kā tiek vērtēta veģetācijas biomasa un koku vainaga nobiras un kā šie dati palīdz novērtēt oglekļa uzkrāšanos augsnē;

-         kā lauka mērījumi tiek sasaistīti ar satelītu datiem un mašīnmācīšanās metodēm, lai prognozētu veģetācijas raksturlielumus un SEG emisijas plašākā teritorijā;

-         kādi apsaimniekošanas scenāriji tiek pētīti bijušajās kūdras ieguves teritorijās, tostarp apmežošana, ogulāju audzēšana un saules paneļu izvietošana;

-         cik ilgi paredzēts ievākt lauka datus un kā notiks to analīze, modeļu izstrāde un metodikas pilnveidošana;

-         kādi rezultāti un praktiski izmantojami risinājumi sagaidāmi projekta noslēgumā.

Klausies, uzzini un analizē!

Mūsdienu tehnoloģijas paver jaunas iespējas mežu veselības stāvokļa, produktivitātes un oglekļa piesaistes novērtēšanai un prognozēšanai. Ģeotelpiskie dati, LIDAR tehnoloģija un mašīnmācīšanās ļauj iegūt detalizētāku informāciju par kokaudzēm un to augšanas apstākļiem.

Kopš 2024. gada LVMI “Silava” sadarbībā ar SIA “Latvijas Finieris mežs”, meža īpašnieku biedrību “Meža konsultants” un SIA “Sodra Forest Latvia” īsteno pētījumu “Ģeotelpisko datu apstrādes algoritmu pielietošana plantāciju mežu veselības stāvokļa un oglekļa piesaistes prognozēšanai”. Tā mērķis ir izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku plantāciju mežu veselības stāvokļa un produktivitātes prognozēšanai neizmantotās lauksaimniecības augsnēs. Pētījuma laikā LVMI “Silava” zinātniskais asistents Aldis Sproģis izstrādāja maģistra darbu, kas saistīts ar pētījuma tematiku.

Jaunākajā raidieraksta epizodē Aldis Sproģis stāsta par pētījumā izmantotajām metodēm, iegūtajiem datiem un līdz šim paveikto, kā arī skaidro, kā izstrādātais risinājums var veicināt ilgtspējīgāku mežsaimniecību, efektīvāku kokaudžu pārvaldību un pilnvērtīgāku oglekļa piesaistes uzskaiti.

Epizodē uzzināsiet:

-par pētījuma tēmas nozīmi un izaicinājumiem, kuru risināšanai tas vērsts;

-par parauglaukumu izvietojumu Latvijas teritorijā un tajos iegūtajiem datiem;

-par ģeotelpisko datu izmantošanu pētījumā;

-par bērzu audžu novērtēšanā izmantotajām metodēm;

-par vides un citiem faktoriem, kas ietekmē koku augšanu un attīstību;

-par pētījumā līdz šim paveikto un iegūtajiem rezultātiem;

 -par maģistra darba ietvaros veiktajiem papildu pētījumiem un iegūtajiem rezultātiem.

Klausies, uzzini un analizē!

Meža ceļu ar grants segumu stāvoklis un izbraucamība ir būtiski priekšnoteikumi efektīvai mežsaimniecības un kokmateriālu loģistikas nodrošināšanai. Lai veicinātu objektīvu un datos balstītu meža ceļu stāvokļa novērtēšanu, LVMI “Silava” pētniece Santa Kalēja kopš 2025. gada īsteno pēcdoktorantūras pētījumu “Sistēmas prototipa izstrāde meža ceļu ar grants segumu deformācijas noteikšanai un raksturošanai”. Tā ietvaros tiek izstrādāts sensoru sistēmas prototips meža ceļu deformāciju noteikšanai, izmantojot tuvās distances sensorus, GNSS datus un datu apstrādes metodes.

Šā gada maijā un jūnijā Santa Kalēja devās mobilitātes vizītēs uz Zviedriju un Somiju, lai iepazītu šo valstu pieredzi meža ceļu plānošanā, uzturēšanā un stāvokļa monitoringā.

Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē Santa Kalēja stāsta par mobilitātes vizītēs pieredzēto un gūtajām atziņām:

-         Kāda pieredze gūta mobilitātes vizītēs Zviedrijā un Somijā, un kā tā tiks izmantota pēcdoktorantūras pētījumā?

-         Kā Zviedrijā tiek plānota un organizēta grants seguma meža ceļu uzturēšana un monitorings, ņemot vērā to nozīmi kokmateriālu loģistikā?

-         Kādas tehnoloģijas un metodes Somijā tiek izmantotas meža ceļu stāvokļa un nestspējas novērtēšanai?

-         Kā starptautiskajā pieredzē gūtās atziņas tiks integrētas RoadScanner prototipa izstrādē?

Klausies raidieraksta epizodi un uzzini vairāk par starptautisko pieredzi, mūsdienīgiem meža ceļu monitoringa risinājumiem un RoadScanner prototipa izstrādi!

Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regula izvirza vērienīgus mērķus dabas un ekosistēmu atjaunošanai, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu noturībai. Regula attiecas arī uz meža ekosistēmām un paredz atjaunot Eiropas nozīmes dzīvotnes, kas pašlaik nav labā stāvoklī.

Lai īstenotu regulas prasības, tiek izstrādāts Nacionālais dabas atjaunošanas plāns, kas paredz pasākumus ekosistēmu, tostarp mežu, bioloģiskās daudzveidības un dabas kapitāla saglabāšanai un uzlabošanai. Kopš 2024. gada LVMI “Silava” ar Meža attīstības fonda atbalstu īsteno pētījumus “Priekšlikumi meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot regulas par dabas atjaunošanu projektā ietvertos rādītājus”, kuros analizēti meža ekosistēmu indikatori un izstrādāti priekšlikumi to uzlabošanai atbilstoši Dabas atjaunošanas regulas (ES) 2024/1991 prasībām.

Ko šī regula nozīmē Latvijas mežiem un meža bioloģiskajai daudzveidībai? Kā tiks vērtēts ekosistēmu stāvoklis un kādi indikatori tiks izmantoti mežu novērtēšanai? Par to jaunākajā raidieraksta epizodē stāsta LVMI “Silava” pētniece Ilze Matisone.

Jaunākajā raidieraksta epizodē par to:

-         kas ir Dabas atjaunošanas regula un ko tā paredz;

-         kādi meža ekosistēmu indikatori tiek izvērtēti;

-         kāda ir indikatoru nozīme dabas un ekosistēmu atjaunošanā;

-         kāda ir Latvijas situācija un līdzšinējie rezultāti.

Klausies epizodi un uzzini vairāk par Dabas atjaunošanas regulas nozīmi Latvijas mežiem!

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija ir nozīmīga Latvijas Zinātnes kopienas sastāvdaļa, kas darbojas sinerģijā ar zinātniskajām institūcijām un ministrijām. Tā ir sabiedriska organizācija, kuras darbība aptver lauksaimniecības, pārtikas, veterinārmedicīnas, agrārās ekonomikas, meža zinātņu un inženierzinātņu jomas, veicinot pētniecību un zināšanu pārnesi praksē.

Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē uzmanības centrā ir LLMZA darbība, tās loma zinātnes un nozares attīstībā, kā arī nesen notikušie nozīmīgie pasākumi:

* 4. jūnijā notika LLMZA kopsapulce, kuras laikā tika ievēlēts jaunais akadēmijas prezidijs un nodaļu vadītāji, kā arī uzņemti jauni īstenie, ārzemju un goda locekļi. Kopsapulces laikā par LLMZA Meža zinātņu nodaļas vadītāju ievēlēja LVMI “Silava” vadošo pētnieci Dagniju Lazdiņu.

* 12. jūnijā LVMI “Silava” zinātniskajos objektos Kalsnavas mežu novadā norisinājās LLMZA 2026. gada Lauka un mežu izmēģinājumu un laboratoriju seminārs, kurā akadēmijas locekļi iepazinās ar aktuālākajiem pētījumiem, inovācijām un meža ekosistēmu izpētes rezultātiem.

Šajā epizodē LVMI “Silava” vadošā pētniece un LLMZA Meža zinātņu nodaļas vadītāja Dagnija Lazdiņa iepazīstina klausītājus ar:

-         LLMZA būtību, mērķiem un uzdevumiem,

-         akadēmijas darbības vēsturisko attīstību,

-         tās nākotnes iecerēm un prioritātēm,

-         ieskatu Lauka un mežu izmēģinājumu un laboratoriju semināra norisē un secinājumos.

Klausies, lai uzzinātu vairāk par zinātnes, mežsaimniecības un inovāciju mijiedarbību, kā arī LLMZA nozīmi Latvijas pētniecības telpā.

Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību.

Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vairākus pētījumus šajā jomā. Viens no tiem ir Meža attīstības fonda atbalstītais pētījums “Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada.

Pētījumu ietvaros viens no uzdevumiem ir dominējošo koku atmiršanas procesa analīze, mikrodzīvotņu, audzes struktūras, atmirušās koksnes apjoma un bioloģiskās daudzveidības indikatoru izpēte.

LVMI “Silava” zinātniskā asistente Ieva Jaunslaviete ikdienā strādā mežā, ievācot zinātniskos datus vecajās mežaudzēs.

Šajā raidieraksta epizodē viņa stāstīs:

-             kāda ir zinātnieka ikdiena, veicot lauka darbus dažādos gadalaikos — gan izaicinājumi, gan ieguvumi;

-             kas ir parauglaukums un kādam nolūkam tas tiek izmantots;

-             kā notiek lauka pētījumi un kādi dati tiek iegūti vecajās mežaudzēs;

-             kā attālās izpētes un jaunās tehnoloģijas ietekmē meža zinātnes darbu un vai tās var aizstāt darbu mežā.

Klausies, uzzini un iepazīsti meža zinātni tuvāk!

Plašāk par jaunākajiem LVMI “Silava” pētījumiem par vecām mežaudzēm:

Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2024)

Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2023)

Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2022)

Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika.

Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vides risinājumu institūtu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, īstenojot pētījumu projektu PeatTransform, kura mērķis ir veicināt kūdras nozares klimatneitralitāti no 2050. gada.

Jaunākajā raidieraksta epizodē LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta par pētījumu projektu PeatTransform:

· galvenajiem virzieniem — emisiju mērījumiem un emisiju samazināšanas pasākumiem, degradēto kūdrāju atjaunošanu, jaunu ilgtspējīgu produktu izstrādi, kā arī nozares nākotnes attīstības scenārijiem;

· sagaidāmajiem rezultātiem — no zinātniskām publikācijām un inovācijām līdz klimata politikas risinājumiem, kas palīdzēs ilgtspējīgi pārvaldīt kūdras resursus un samazināt to izmantošanas ietekmi uz klimatu.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk PeatTransform informācijas centrā: www.kudrajupetijumi.lv

Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās.

Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām. Latvijā tā sastopama ļoti ierobežotā teritorijā - valsts dienvidaustrumu daļā, dabas parkā “Silene” un tam piegulošajās teritorijās. Iespējams, ka Latvijā zināma viena no vistālāk ziemeļos esoša meža susura populācija.

Savukārt mazā susura populācija Latvijā atrodas sava izplatības areāla ziemeļu robežas perifērijā un šīs sugas susuri sastopami galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Lai gan Eiropā suga ir salīdzinoši labi izpētīta, Latvijā līdz šim bija pieejama tikai fragmentāra informācija par tās izplatību.

Arī lielais susuris Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Daugavas un Gaujas senlejās ir zināmas trīs apakšpopulācijas. Eiropā suga ir labi izpētīta, Latvijā fragmentāri.

Mazais susuris un meža susuris ir ierakstīti Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā. Visas trīs sugas iekļautas Starptautiskās Sarkanās grāmatas zema riska kategorijā, bet Latvijas Sarkanās grāmatas jaunākajā izdevumā meža susuris iekļauts kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet lielais susuris stipri apdraudētas sugas kategorijā. Mazais susuris iekļauts neapdraudēto sugu kategorijā.

Latvijā ir bijis sastopams arī dārza susuris (Eliomys quercinus). Šobrīd suga ir uzskatāma par reģionāli izzudušu. Vēsturiski suga bija izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tajā skaitā arī Latvijā bija salīdzinoši bieži sastopama. Sugas areāls sāka strauji sarukt pagājušā gadsimta otrajā pusē un joprojām sarūk.

Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz veikt mazā susura un meža susura monitoringu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par šo sugu stāvokli un to dzīvotnēm, LVMI “Silava” īsteno abu susuru sugu speciālo monitoringu. Tā mērķis ir izvērtēt populāciju stāvokli Latvijā, izprast ekoloģiskos procesus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt ieteikumus sugu aizsardzībai. Monitoringa dati ir būtiski arī Latvijas ziņojumu sagatavošanai Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē pētniece Digna Pilāte stāsta:

* par susuru sugām Latvijā un dzīvotnēm,

* speciālā monitoringa metodēm,

* iespējām pamanīt šo dzīvnieku klātbūtni savā apkārtnē,

* kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē susuru populāciju samazināšanos.

Klausies, uzzini un izproti Latvijas mežu mazāk pamanāmo iemītnieku dzīvi!

Plašāk par LVMI “Silava” veikto susuru monitoringu: Meža susura un mazā susura monitorings (speciālais monitorings) 2025–2027

Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniekiem noskaidrot sugu klātbūtni, dzīvnieku dinamiku plašās teritorijās un ilgākos laika periodos. Tās ļauj sekot līdzi arī retu vai naktsdzīvnieku uzvedībai un modelēt ekosistēmu procesus.

Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošie pētnieki Jānis Ozoliņš un Guna Bagrade skaidro:

-         kā tiek izvēlētas vietas slēpņu kameru uzstādīšanai,

-         kuros pētījumos tās tiek izmantotas,

-         kā kameras palīdz novērot dzīvniekus un viņu uzvedību,

-         kā attīstījusies šo ierīču izmantošana lauka pētījumos,

-         kādus datus tās ļauj iegūt mūsdienās.

Klausies, uzzini un iegrimsti meža dzīves noslēpumos!

Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vien aptvert būtu sarežģīti vai pat neiespējami.

Meža zinātnē attālā izpēte sniedz iespēju novērtēt mežaudžu struktūru, sekot līdzi to attīstībai, noteikt biomasas un oglekļa uzkrājumus, kā arī identificēt bioloģiski nozīmīgas teritorijas. Īpaši būtiska ir attālās izpētes un lauka pētījumu kombinēšana, kas ļauj iegūt ticamus, telpiski plašus un ilgtermiņā salīdzināmus datus. Tas paver iespējas modelēt nākotnes scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus meža apsaimniekošanā.

Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” attālās izpētes attīstības vadītājs Jānis Ivanovs skaidro, kas ir attālā izpēte un kāpēc tā kļuvusi par neatņemamu mūsdienu meža zinātnes sastāvdaļu. Sarunā uzzināsiet:

-         kas pamudinājis pievērsties attālās izpētes virzienam,

-         kā attīstījusies attālā izpēte vēsturiski,

-         kādas metodes un dati tiek izmantoti mūsdienās,

-         kā šīs pieejas tiek integrētas LVMI “Silava” pētījumos.

Klausies, uzzini un atklāj, kā dati no gaisa palīdz labāk izprast mežu procesus uz zemes.