Mežs nav tikai koksne. Tā ir dzīva, daudzfunkcionāla ekosistēma, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu cilvēku labklājībā un labbūtībā - no oglekļa piesaistes un bioloģiskās daudzveidības līdz rekreācijai, ainavas estētikai un veselības uzlabošanas iespējām.

Šajā raidieraksta epizodē LVMI "Silava" vadošā pētniece Zane Lībiete iepazīstina ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem par meža nekoksnes produktiem un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā.

Klausies un uzzini:

- Kādi ir būtiskākie nekoksnes produkti Latvijā, un kā tos ietekmē meža apsaimniekošana?

- Kā laika gaitā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret meža nekoksnes produktu ieguvi?

- Kā meža ceļi kalpo kā piemērs cilvēka ietekmētai, bet ekoloģiski un sabiedriski nozīmīgai ekosistēmai?

Epizodē rezultāti no vairākiem aktuāliem LVMI "Silava" pētījumiem, tostarp:

Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā

Ietekme uz vidi un apsaimniekošanas izaicinājumi rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās Latvijā

Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi

Meža ekosistēmu pakalpojumu novērtējums Latvijā

Klausies, uzzini un izproti mežu plašo nozīmi - no dabas bagātībām līdz sabiedrībai nozīmīgām vērtībām. Mežs ir vairāk nekā tikai koku kopums!

Zem mūsu kājām atrodas dzīvības pilna pasaule, kuru bieži vien nepamanām – augsne. Tā ir mājvieta milzīgam un daudzveidīgam organismu klāstam – no mikroskopiskām baktērijām, sēnēm un vienšūņiem līdz sliekām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Šī bioloģiskā daudzveidība veido sarežģītu un savstarpēji saistītu ekosistēmu, kas ir būtiska ne tikai augsnes veselības un auglības nodrošināšanai, bet arī augu produktivitātei, klimata noturībai un kopējai ekosistēmu stabilitātei.

LVMI “Silava” īsteno vairākus zinātniskus pētījumus, kas veltīti augsnes bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu funkcijām un politikas veidošanai:

BIOservicES – pētījums par augsnes bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu funkciju un pakalpojumu savstarpējo saistību dažādos zemes izmantošanas veidos. Tā ietvaros tiek analizēti gan zemes izmantošanas virzītājspēki un slodzes, gan klimata pārmaiņu ietekme un ekonomiskais novērtējums.

InBestSoil – starptautisks pētījums, kura mērķis ir izstrādāt ietvaru augsnes veselības integrēšanai politikas veidošanas procesos, tostarp novērtējot augsnes ekosistēmu pakalpojumus un veicinot ieguldījumus ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.

Šajā LVMI “Silava” raidierakstu epizodē zinātniskā asistente Austra Zuševica stāsta:

-         Vai var likt vienlīdzības zīmi starp augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību?

-         Kā praktiski noteikt un novērtēt augsnes bioloģisko daudzveidību?

-         Kāda ir augsnes daudzveidības loma meža ekosistēmās?

-         Vai un kā mēs varam uzturēt un atjaunot augsnes veselību, lai tā būtu noturīga pret klimata pārmaiņu ietekmi?

Klausies, uzzini un analizē!

Iedziļinies pasaulē, kas sākas tur, kur sākas dzīvība un kur tiek lemts par mūsu nākotni.

Aptuveni 49% Latvijas mežu pieder privātpersonām, kamēr pārējie atrodas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Privātie meži ir nozīmīgs dabas un ekonomikas resurss, tomēr to pilnais potenciāls joprojām nav izmantots – sadrumstalotība, pasīva apsaimniekošana un sadarbības trūkums kavē attīstību.

Šajā epizodē, balstoties uz nesen noslēgušos pētījumu “Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings”, Juris Zariņš un Dagnija Lazdiņa dalās ar būtiskiem secinājumiem un atbild uz lielajiem jautājumiem:

- Kāda ir privāto mežu situācija Latvijā šobrīd?

- Kā mainījies apsaimniekošanas profils, un ar ko atšķiras mazie, vidējie un lielie īpašnieki?

- Kā izveidojušies privātie meža īpašumi un kādas atšķirības vērojamas mežu vecumstruktūrā un valdošajās koku sugās?

- Kāda ir situācija Latvijā ar meža īpašnieku kooperatīviem? Vai tie spēj apvienot īpašniekus efektīvākai mežsaimniecībai un kāda ir to attīstības perspektīva?

- Kādi ir būtiskākie izaicinājumi privātajos mežos?

- Kur redzamas pozitīvas pārmaiņas un izaugsmes iespējas?

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par pētījumu Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings

Mežsaimniecības tehnika ir kļuvusi par neaizstājamu sabiedroto mūsdienu mežsaimniecībā. Šīs mašīnas – harvesters un forvarders – padara mežizstrādi efektīvāku, drošāku un videi draudzīgāku. Tās ne tikai atvieglo smago roku darbu, bet arī uzlabo darba apstākļus, padarot darbu mežā drošāku un komfortablāku.

Šajā epizodē LVMI “Silava” pētnieks Agris Zimelis dalās pieredzē par Harvesteru ražošanas datu izmantošanu mežsaimniecības lēmumu pieņemšanā un ilgtspējības rādītāju novērtēšanā, kā arī stāsta par:

* Mežizstrādes posmiem un tehnikas izmantojumu

* Darba ražīguma uzskaiti un plānošanu

* Ietekmes uz vidi samazināšanas risinājumiem

* Izstrādāto atvērtā koda risinājumu meža mašīnu datu aptrādē

* Mašīnu parku un tehnoloģiskajām tendencēm Latvijā.

Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par mašinizētu mežizstrādi:

HprForMan – Harvesteru ražošanas datos balstītu meža apsaimniekošanas lēmumu atbalsta un ziņošanas rīku izstrāde (Nr. lzp-2023/1-0550)

Moipu 300 F2 darba galvas izvērtējums jaunaudžu, krājas kopšanas un atjaunošanas cirtēs skuju koku audzēs

Harvestera prototipa izstrādāšana kokaugu stādījumu un īscirtmeta plantāciju zāģēšanai un biokurināmā sagatavošanai

Klausies, uzzini un analizē

Šī gada 7. martā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus Biotopu direktīvā, paredzot vilku (Canis lupus) aizsardzības statusa maiņu Eiropas Savienības līmenī – no “stingri aizsargājamas” uz “aizsargājamu” sugu. Šīs izmaiņas ļaus dalībvalstīm elastīgāk un mērķtiecīgāk pārvaldīt vietējās vilku populācijas, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugas labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Ko tas nozīmē Latvijai?

LVMI “Silava” meža faunas un medniecības pētījumu virziena zinātniece Agrita Žunna uzsver: ‘’Vilku populācija Latvijā ir stabila, tās apsaimniekošana tiek balstīta uz zinātniski pamatotu monitoringu un piesardzības principiem. Medības ir viens no instrumentiem, kā līdzsvarot vilku skaitu un mazināt konfliktus ar cilvēku sabiedrību’’.

Tā kā vilku medību sezona sāksies 15. jūlijā, jaunajā LVMI “Silava” podkāsta epizodē tiek meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

-             Vai vilku statusa maiņa ietekmēs Latvijas medniecības praksi?

-             Kāpēc pieaug konflikti ar mājlopu īpašniekiem un kādus risinājumus piedāvā zinātne?

-             Kādas metodes dzīvnieku aizsardzībai tiek izmantotas citās valstīs?

-             Kas ir “problemātisks vilks” un kādos gadījumos tie var būt bīstami cilvēkiem?

-             Vilku spējas pielāgoties – vai tas ir drauds vai izdzīvošanas veiksmes stāsts?

Plašāka informācija par LVMI “Silava” jaunākajiem veiktajiem pētījumiem par vilku populāciju Latvijā:

Medībām pakļautas pelēko vilku populācijas ekoloģisko funkciju saglabāšana apsaimniekotos mežos

Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plānā paredzēto pētījumu izmantošana populācijas adaptīvas aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas izstrādē

Medību ietekme uz pelēkā vilka (Canis lupus) populācijas stāvokli Latvijā (2024)

Klausies, uzzini un analizē!

Klimata pārmaiņas palielina ugunsbīstamību mežos visā pasaulē – arī Latvijā. No 1. maija valstī oficiāli sākusies ugunsnedrošā sezona. Lai gan šobrīd laikapstākļi ir samērā mitri un vēsi, vasaras karstums un sausums var ātri mainīt situāciju.

Šajā epizodē viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Māra Kitenberga, kura, balstoties uz iegūtajiem zinātniskiem datiem un novērojumiem par Slīteres Nacionālā parka Bažu purva apkārtnē notikušajiem ugunsgrēkiem, iepazīstina: 

-             kā ugunsrētas koku stumbros kļūst par vērtīgām liecībām, ar kurām iespējams rekonstruēt meža ugunsgrēku vēsturi – pat precīzi nosakot, kurā sezonā tas noticis;

-             kā vecums, mizas biezums un vainaga augstums ietekmē koka uguns izturību;

-             kā ugunsgrēkus klasificē pēc intensitātes un ietekmes uz ekosistēmu – un kurš no trijiem ugunsgrēku veidiem visbiežāk skar Latvijas mežus;

-             un kā parastās priedes spēj atjaunoties pēc ugunsgrēka, un vai to spējas atšķiras atkarībā no tā, vai ugunsgrēka skartajā platībā veikta sanitārā vienlaidus cirte vai nē?

Klausies, uzzini un analizē, kā uguns pārzīmē meža seju un kā daba meklē ceļu uz atjaunošanos!

Un atceries: esi apdomīgs un saudzē mežu – katra liesma sākas no mazas dzirksteles!

Pēdējo gadu laikā Eiropā un arī citur pasaulē dažu briežu dzimtas pārnadžu sugu populācijas ir būtiski pieaugušas. Šī tendence vērojama arī Latvijā, kur aļņi, staltbrieži un arī stirnas rada problēmas mežsaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem. Daudzas meža jaunaudzes saskaras ar tādiem briežu dzimtas pārnadžu bojājumiem kā nokosti galotnes dzinumi vai nolauzti stumbri, kā arī mizas bojājumi un sānu dzinumu apkodumi. Šāda veida ietekme uz kokiem kavē vai pat pilnībā aptur to augšanu.

Postījumi īpaši smagi skar priežu, egļu, apšu un pēdējos gados arī bērzu jaunaudzes – turklāt visbiežāk tie notiek tieši tajā audzes vecumposmā, kad koki ir visjutīgākie, un pat neliels bojājums var nozīmēt ilgtermiņa ietekmi. Tādējādi tiek zaudēti gadiem ilgi ieguldītais darbs un arī līdzekļi – sākot no augsnes sagatavošanas un kvalitatīva stādāmā materiāla iegādes līdz jaunaudžu aizsardzības pasākumiem.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš un zinātniskā asistente Gundega Done šajā podkāsta epizodē dalīsies ar jaunāko pētījumu atziņām un praktisko pieredzi par:

- briežu dzimtas bojājumu monitoringa metodiku – kā šos postījumus sistemātiski novērtē un apzina Latvijas mežos;

- tipiskākajiem pārnadžu radītajiem bojājumu veidiem;

- faktoriem, kas var ietekmēt pārnadžu populāciju izmaiņas;

- praktiskiem ieteikumiem un aizsardzības pasākumiem – kādas metodes strādā visefektīvāk un kā mežsaimnieki var mazināt zaudējumus.

Atceries - mežs ir ilgtermiņa ieguldījums – sargāsim to kopā!

Klausies, uzzini un analizē!

Eiropā senie meži aizņem ap 8 miljoniem hektāru jeb 4 % no kontinenta platības. Seno mežu atrašanās vieta un attīstība saistītas ar cilvēka dzīvi un saimniecisko darbību noteiktu dabas apstākļu kontekstā, piemēram, ar meža produktu izmantošanu un meža platību pārveidi citos zemes lietojuma veidos. Latvijā, līdzīgi kā tas noticis arī citviet Eiropas zemienēs, seno mežu platības ir samazinājušās līdz relatīvi nelielai ainavas daļai, jo liela daļa apkārtējās zemes tiek izmantota intensīvai lauksaimniecībai. Senajiem mežiem Latvijas ainavā izveidojies īpatnējs musturs, jo tie kopš industriālā laikmeta sākuma 19. gadsimta otrajā pusē izdzīvojuši caur straujām un mainīgām zemes izmantošanas tendencēm un intensīvu mežsaimniecību, kas ir veicinājusi Latvijas reģionu ainavisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko atšķirību.

Laika posmā no 2022. - 2024. gadam LVMI "Silava" tika īstenoti pētījumi:

Potenciāli bioloģiski vērtīgo meža teritoriju vēsturiskās analīzes metodikas aprobācija, atlases atvērto datu un algoritmu bibliotēkas sagatavošana un publicēšana,

Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2023. gads) un

Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību (2024. gads). Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" zinātnieki Mārtiņš Lūkins un Juris Zariņš stāsta:

- cik plašs un kādi avoti tika analizēti pētījuma ietvaros,

- par kartogrāfiskajiem materiāliem, vai tie kalpo tikai kā vēstures liecības,

- par sadarbību vēsturisko liecību un materiālu izmantošanā,

- kad Latvijā parādījās pirmā meža apsaimniekošanas likumdošana, 

- par to, kas padara Latviju īpašu seno mežu izpētes jomā.

Klausies, uzzini un analizē!

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus L.) ir nozīmīgākais parastās egles (Picea abies L.) kaitēklis. Pašlaik Eiropā turpinās masveida mizgraužu savairošanās, kas klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē var kļūt plašāka un intensīvāka.

Latvijā pēdējos gados ir bijušas vairākas lokālas mizgrauža savairošanās, pēc plūdiem 2017. gadā sekojošajā ekstremāli sausajā vasarā 2018. gadā mizgrauži savairojās Lubānas apkārtnē. Mizgraužu savairošanās maksimumu sasniedza 2022.gadā, kad  cieta egļu audzes Vidzemē un Sēlijā. 2023. gada vasarā pat tika izsludināta ārkārtas situācija.

Pēdējos divus gadus ir novērota mizgraužu populācijas samazināšanās, tomēr tā joprojām ir augsta. 2024. gada vasarā un arī šogad spēkā ir Valsts meža dienesta izdots rīkojums, kas reglamentē aizsardzības pasākumus mizgraužu kaitējuma mazināšanai. Tāpēc jādomā par egļu audžu apsaimniekošanu, kas sekmētu noturīgu egļu mežaudžu audzēšanu, vitalitāti nākotnē un mazinātu egļu astoņzobu mizgraužu ietekmi un bojājumus egļu mežaudzēs.

2024. gadā LVMI "Silava" tika īstenots pētījums Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā. Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" entomoloģijas pētījumu virziena vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta:

- par šī brīža situāciju Latvijā saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauzi;

- kuri no Valsts meža dienesta ieviestajiem piesardzības pasākumiem bijuši visefektīvākie egļu astoņzobu mizgraužu ierobežošanā;

- kā saimniekot mežā, lai nepieļautu egļu mizgraužu savairošanos;

- kā mizgraužu savairošanās ietekmējusi koksnes tirgu Latvijā;

- par attālās izpētes datu ieguvi un izmantošanu mizgraužu bojāto audžu noteikšanai.

Klausies, uzzini un analizē!

Pētījuma “Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes produktu ražošanu Latvijā” zinātniskais pārskats.

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes palielināšanai ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas. Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas Klimata aktu, kura mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Mežu ekosistēmām ir būtiska loma globālā oglekļa apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā. Tie absorbē (piesaista) CO2, kas ir viena no galvenajām SEG un palielināta tā koncentrācija atmosfērā veicina globālo sasilšanu. 2023.gada martā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus noteikumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei. Ambiciozie noteikumi paredz līdz 2030. gadam par 15% palielināt oglekļa absorbciju.

Šajā raidieraksta sērijā LVMI “Silava” zinātnieki Arta Bādule un Aldis Butlers stāsta:

- Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”,

- Par CO2 piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā,

- Par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem,

- Kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

Klausies, uzzini un analizē!

Plašāk par LVMI “Silava” veiktajiem jaunākajiem pētījumiem par CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem:

Oglekļa aprite meža ekosistēmā

ALFAwetlands – Wetland restoration for the future

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no koku stumbra virsmas ietekmējošo faktoru izpēte lapkoku audzēs ar meliorētām un pārmitrām augsnēm

CO2 piesaistes un SEG emisiju mazināšanas pasākumi meža apsaimniekošanā un ietekmes novērtēšanas sistēma