Sv.Rakstos ir sacīts: "Dievs ir mīlestība" (1.Jņ.4:8). Ja vien mēs spētu pa īstam tam noticēt, ka dzīvojam pasaulē, kuras Avots ir labvēlīgs un uzticams - cik ļoti tad mainītos dzīves izjūta! Kas traucē to sajust? Kāpēc ir tik grūti līdz galam un pilnībā noticēt dievišķajai mīlestībai?