Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz atgriežamies pie jautājumiem par ēkas pamatu un pagraba hidroizilācijas risinājumiem. Lai aizsargātu ēku no mitruma radītiem bojājumiem, atkarībā no apstākļiem, ir nepieciešami dažādi pasākumi, par to arī runāsim raidījumā NPLJ.

1.jautājums. Divstāvu māja ar pagrabu, ļoti augsti gruntsūdeņi. 20 metrus tālāk ir grāvis, bet tas nepilda savas funkcijas. Tāpēc domāju, ka drenāžu ierīkot nav nekādas jēgas. Ja grāvī ir ūdens, tad arī pagrabā ir. Mēģināju izpumpēt, bet neefektīvi. .Bija sajūta, cik izpumpē, tik pietek.

1.1. Vai šādā gadījumā pietiktu tikai ar hidromembrānu ap pamatiem?

1.2. Pagrabā zem betona grīdas ir neliels slānis ar smiltīm un pēc tam māli. Varbūt vajadzētu ieklāt jaunu betonu un zem tā noklāt hidromembrānu?

1.3. Cik saprotu, tās iedalās tādās, kas laiž cauri tvaikus un kas nelaiž. Kura būtu labāka?

1.4. Vēl ir jautājums par hidroizolācijas piedevu betona maisījumiem. Vai to būtu vēlams pievienot betonam? Ja jā, tad cik daudz? Tas it kā aiztur ūdeni.

2.jautājums. Vai, silto grīdu veidojot, der šķembas no sijātas grants? Vai labāk likt dolomīta šķembas?

2.1. Cik biezam jābūt šķembu slānim?

3.jautājums. Mēģinu atjaunot 1924.gadā būvētu dzimtas māju. Ir akmens pamati un guļbūve, kas 80-to gadu beigās uz atsevišķiem pamatiem apmūrēta ar sarkano ķieģeli. Ir ventilējama gaisa sprauga. Ēka salīdzinoši labi saglabājusies. Gribu ielikt siltās grīdas. Uzlauzu veco koka grīdu. Apakšā sausa smilts un daudz akmeņu. Grīdas baļķi tikai dažās vietās sabojājušies. Izrakām veco smilti, lai liktu nepieciešamo siltinājumu. Būvnieki iesaka likt plēvi, XPS, siltās grīdas caurules un aizpildīt ar betonu. Domu dažādību rada pamatu siltināšana, kas iespējama tikai no iekšpuses, jo no ārpuses ir ķieģeļu apšuvums un citi pamati. Vieni saka, ka nepieciešams vertikāli siltināt ar 50mm XPS, bet otri saka, ka to nevajag un pat nedrīkst darīt. Ir sajūta, ka vecā māja moderno pieeju "var nesaprast." Vai atstāt vertikāli nesiltinātus? Gar malu salikt amortizējošo lentu, tad horizontāli likt siltumizolācijas plāksnes un 7cm betonu? Pašas sienas plānots no iekšpuses siltināt ar kokšķiedras plāksnēm.

4.jautājums. Vai ir atsauksmes par ēkām, kuras siltinātam pirms 20 gadiem?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz runāsim par iemesliem, kāpēc pastiprināti raso stikla pakešu logi. Piedāvāsim būveksperta padomus, kā to novērst. Kondensāta veidošanos uz logu virsmām nav tikai estētiska problēma. Tā ietekmē gaisa kvalitāti un pašsajūtu, jo rada ideālu vidi sēnītēm un bojā konstrukcijas.

1.jautājums. Par jauna 3 stiklu plastmasas loga spēcīgu rasošanu. Pirms divām nedēļām nomainījām koka logu pret plastmasas 3 stiklu logu ziemeļu pusē. Tagad no rītiem 3/4 loga spēcīgi norasojušas. Uzņēmums, kas mainīja logu, saka, ka tas ir ļoti laba loga rādītājs un tas esot normāli. Nevienai no kaimiņu mājām uz identisku debess pusi 3 stiklu logi tā neraso. Rudenī paši mainījām logu rietumu pusē, un tas neraso.

1.1. Vai problēma varētu būt siltinājumā? No iekšpuses redzamais siltinājums ap loga rāmi ir mazāks par 1/2cm.

1.2. Cik biezam būtu jābūt siltinājumam ap loga rāmi no iekšpuses?

1.3. Kādas pēc Jūsu novērojamiem ir biežāk pieļautās kļūdas logu maiņas procesā?

2.jautājums. Ceļam mājas piebūvi sanitārajam mezglam ar silto grīdu. Vai ir nepieciešama pamatu siltināšana? Ja jā, tad kā to labāk paveikt? Ja ir jāsiltina, tad no ārpuses vai iekšpuses? Vai vēl kaut kā būtu pamati jāapstrādā?

3.jautājums. Lūdzu Jūsu viedokli. Iecere remonta procesā zem pirmā stāva grīdas, kad ir izrakta melnzeme, bērt smiltis, zem tām bērt būvgružus - vecus ķieģeļus, salauzītu betonu u.tml.? Vai tā var darīt?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta padomus, risinājumus siltās grīdas ieklāšanā, kā arī runāsim par biežāk pieļautajām kļūdām siltās grīdas konstrukcijās.

1.jautājums. Koka stāvbūve celta 1938.gadā. Domājam vecās koka grīdas pirmajā stāvā nomainīt uz siltajām grīdām. Kā to pareizi soli pa solim izdarīt? Skaliņu apmetuma sienas plānojam siltināt ar kokšķiedras plāksnēm.

1.1. Cik dziļi jāizrok smilts slānis, tas zem grīdām vietām ir mitrs, daži dēļi bojāti?

1.2. Kā ekonomiski veidot siltās grīdas „pīrāgu”? Cik biezam ir jābūt katram slānim? Cik lielām ir jābūt caurulīšu atstarpēm? Vai tas ir atkarīgs no klājuma veida?

1.3. Kādai ir jābūt siltās grīdas un sienas salaiduma vietai, lai neveidotos mitrums? Sienām vietām ir izdrupis skaliņu apmetums, plānojam to izlīdzināt.

1.4. Vai visi grīdas segumi ir piemēroti un ekonomiski siltajām grīdām?

1.5. Siltajām grīdām paredzēts dēļu un flīžu klājums. Kā pareizi veidot salaiduma vietas? Vai grīdas līmeņa starpību aizpildīt ar betona slāni?

1.6. Varbūt Jums ir vēl kāds ieteikums? Kādas, pēc Jūsu novērojumiem, ir silto grīdu konstrukcijās visbiežāk pieļautās kļūdas?

2.jautājums. Ielieta 10cm betona grīda zem kuras 5cm EPS 300 siltinājums. Gribu ieliet siltās grīdas. Vai varu likt caurules bez papildus siltinājuma?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pamatu hidroizolācija nodrošina mājas aizsardzību no mitruma un ūdens iekļūšanas, kā arī pasargā konstrukcijas no bojājumiem. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par ēkas pamatu hidroizolācijas izveidi, materiāliem un veicamo darbu procesu.

1.jautājums. Māja celta 70.gadā. Augsti gruntsūdeņi. Pamati ir bijuši nedaudz apstrādāti ar piķi. Dziļāk zemē pēc lietus sūcas ūdens. Liksim hidroizolāciju.

1.1. Vai pareizā secība būtu – pamatus gruntēt un noklāt ar hidroizolācijas mastiku, likt „pumpaino” membrānu un putuplasta plāksnes. Saprotu, ka vispirms vajadzētu likt putuplasta plāksnes, bet tad jāizloka membrāna?

1.2. Mastikas aprakstā ir norādīts, vai tās ir ar šķīdinātāju vai bez tā. Kāda starpība? Vai mastika ir arī šķidrā veidā? Vai arī tikai tāda, kuru špaktelē?

1.3. Ja membrānu piestiprina pie sienas, tad kā no tās var iztvaikot ūdens? Kā to pareizi izdarīt?

2.jautājums. Mājas ārsienas līmētas no 375mm gāzbetona blokiem un siltinātas no ārpuses ar 100mm akmens vates plāksnēm. Mājas iekšpusē sienas pēc līmēšanas nav apstrādātas.

2.1. Vai uz šādām sienām var veidot kaļķa apmetumu? Kā to pareizi paveikt?

2.2. Kā un ar ko apstrādāt nelīdzenas gāzbetona iekšsienas?

2.3. Ir viedoklis, ka gāzbetons uzsūc mitrumu. Vai tas tā ir? Kā pasargāt sienas no mitruma?

2.4. Kādu vēl apdari Jūs ieteiktu? Iespējams, izmantosim dekoratīvos koka dēlīšus. Kāds šādā apdarē būtu sienas ”pīrāgs”?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus, iespējams tie noderēs, ja plānojat būvēt nelieku, guļbaļķu pirtiņu.

1.jautājums. Domājam celt nelielu pirtiņu, bet paredzētajā vietā ir augsti gruntsūdeņi, upes mala. Otrajā stāvā būs neliela atpūtas telpa.

1.1. Kādus pamatus un kādu jumta segumu Jūs ieteiktu 5X5m guļbaļķu pirtiņai?

1.2. Vai srūvpāļi būtu labs risinājums?

1.3. Cik bieziem jābūt baļķiem, lai sienas nebūtu papildus jāsiltina? Kādu koku izmantot?

1.4. Kā un cik biezu veidot izolācijas slāni, lai nekarstu atpūtas telpa?

1.5. Kādus kokmateriālus izmantot pērtuves apdarē?

2.jautājums. Bitumena šindeļu jumts uzklāts uz 12mm ūdens izturīga finiera pamatnes. Jumts ir kalpojis jau 20 gadus. Šindeļu klājums nodrupis, izbalojis, veidojas sūna. Domājam, ka pienācis laiks nomainīt uz skārda klājumu.

2.1. Kā to labāk izdarīt? Vai iespējams skārda loksnes montēt uz esošā jumta?

2.2. Kāda veida klājumu Jūs ieteiktu?

2.3. Cik biezam jābūt metāla klājumam, lai tas kalpotu vismaz 30 gadus?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus par ēkas pamatu stiprināšanu, stabilizēšanu izmantojot ģeopolimēru injekcijas metodi.

1.jautājums. Divstāvu ķieģeļu māja ar pagrabu un ļoti augstiem gruntsūdeņiem. Vienā mājas pusē ir plaisas. Pagrabā krājas ūdens. Domāju par ģeopolimēra injekciju, pamatu siltināšanu un drenāžu.

1.1. Vai tā būtu pareiza secība?

1.2. Vai injicētais ģeopolimērs netraucēs tālāk darboties ar pamatiem?

1.3. Vai būs skaidri redzama ģeopolimēra atrašanās?

Gribētu zināt Jūsu viedokli par ģeopolimēru un injekcijas metodi.

2.jautājums. 1960 gadā celta 150mm koka stāvbūve, kas apšūta ar latojumu un apdares dēļiem (bez siltinājuma). Ir doma no iekšpuses  25mm kokšķiedru pa taisno pieskrūvēt pie esošās koka konstrukcijas, tad metāla karkasu un pildīt ar akmens vati. Uz profiliem tvaika izolāciju ar abpusēju līmlenti, rīģipsis un krāsot. Vai šāds būs īstais un  pareizs risinājums?

3. Klausītāju komentāri par iepriekšējo raidījumu. Atgādinu, ka tajā runājām par ķirmja posta darbiem un to novēršanas iespējām.

3.1. Klausos šobrīd raidījumu un stāsts ir par ķirmi. Tas iespējams nav ķirmis. Visticamāk tas ir kokgrauzis jeb mizgrauzis no nekvalitatīviem materiāliem. Tikko paši ar to saskārāmies. Tie var būt arī no ārpuses iekļuvuši. Ir pieejamas ķīmija specializētos lauksaimniecības veikalos, bet tas ir dārgi. Var, protams, mēģināt tā, kā mēs to darījām - izpūtām visas telpas ar melno kobru. Logus ciet un paši no mājas laukā. Māju ir jāapstrādā ar antiseptiķi no ārpuses, arī caurumus. Nav ar mizgraužiem tik vienkārši tikt galā, viņi izveido garas ejas, iekūņojas un var būt gadiem, ja neko nedara. Ātri vairojas.

3.2. Ja tiek atrasta vieta kur tieši tas ķirmis ir, tad var iepūst šķiltavu uzpildāmo gāzi. Ir iespēja, ka ķirmis pazudīs.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus kā pasargāt ēkas koka konstrukcijas, ja mājā ir parādījies nelūgts ciemiņš – ķirmis.

1.jautājums. Neliela, apdzīvota divstāvu guļbaļķu māja ar iebūvētu pirti. Celta pirms pieciem gadiem no 35cm baļķiem, nav siltināta. Pirms gada zem palodzēm periodiski sāka parādīties gaiši dzeltenas, pulverveida kaudzītes un sīki caurumiņi. Vai tas varētu būt ķirmis? Kā to noteikt un kā no tā var atbrīvoties?

2.jautājums. Par 30cm guļbaļķu mājas siltināšanu no iekšpuses. Vēlos izmantot tikai dabai draudzīgus materiālus. Uz baļķu sienām plānoju stiprināt vienā vai divās kārtās 25mm fibrolīta plāksnes. Kā pareizi veidot vannas istabas sienas un grīdu guļbaļķu mājas stūrī? Paredzēta dušas kabīne un akmens flīžu grīda.

3.jautājums. Ceļu pusotra stāva māju no keramiskajiem blokiem. Mansards protams būs apdzīvojams. Ir skaidrs, ka pirmajā stāvā plēve sienām nav nepieciešama, bet kā ir ar plēvi starp stāviem?

3.1. Kā izvairīties no plēves mansarda stāvā? Ja mansardā būs plēves, tad, protams, vajadzētu likt rekurperācijas iekārtu. To nevēlos darīt augsto izmaksu dēļ.

3.2. Vai jumta daļas „pīrāgs”: kokšķiedra, ekovate, kokšķiedra atrisinās elpošanas problēmu?

4.jautājums. Vai zem grīdas var piepūst kaņepes?

Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Ierakstu klausieties audio pielikumā.

1.jautājums. Veca koka stāvbūve. Jāķeras pie darba, lai savestu kārtībā. Izņemta vecā koka grīda, vietā plānots ieliet melno un betonu siltajām grīdām.

1.1. Ko likt vertikālē starp vainagbaļķiem un ielieto betonu? Šie materiāli viens ar otru nedraudzējas. Kokam jāelpo un mitrumam nevajadzētu uzkavēties.

1.2. Jāsiltina 1. stāva griesti. 2. stāvs praktiski ir aukstie bēniņi. Šobrīd „pīrāgs” šāds: kaļķa apmetums, 25mm dēlis, apmēram 70mm iebērti izdedži/smilts, pa virsu uzsista 25mm dēļu grīda. Plānots to mainīt uz šādu variantu: fibrolīta akustiskās plāksnes, piesistas pie tiem pašiem 25mm dēļiem, veco smilti/izdedžus izņemt un aizstāt ar mīksto akmens vati. Sākumā būs jāiztiek ar 100mm, pēc tam papildināt līdz 300mm. Vai tā var darīt? Vai „pīrāgā” obligāti vajadzētu iekļaut arī plēvi? Mieru nedod mitruma iekļūšana vatē. Protams, ja vati aizstātu ar kokšķiedru, tad uztraukumam nebūtu pamata.

2.jautājums. Par 30cm guļbaļķu mājas siltināšanu no iekšpuses. Vēlos izmantot tikai dabai draudzīgus materiālus. Uz baļķu sienām plānoju stiprināt vienā vai divās kārtās 25mm fibrolīta plāksnes, apstrādāt ar ģipša apmetumu vai apšūt ar dēlīšiem.

2.1. Vai tā ir laba izvēle? Vai fibrolīta plāksnes var ieklāt arī vannas istabā?

2.2. Ar ko un kā aizpildīt guļbaļķu spraugas? Kāds izskatīsies sienas „pīrāgs”?

2.3. Kādu siltinājuma materiālu Jūs ieteiktu? Cik biezam jābūt siltinājumam?

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus, ja plānojat balkona konstrukciju un seguma atjaunošanas, virsmas attīrīšanas, aizsardzības un apstrādes darbus.

1.jautājums. Balkonam ir betonēta virsma ar stiegrojumu. Betona virsma tika pārklāta ar nezināmu hidroizolāciju. Balkona virsmas lielums apmēram 1 kvadrātmetrs. Pēc pirmās ziemas betona virsmā redzamas mikroplaisas. Ar ko un kā varētu apstrādāt betona virsmu, lai tā labi izturētu mitrumu un aukstumu?

2.jautājums. Par mājas ārsienas siltināšanu no iekšpuses. Siena ir no vieglbetona, ārpuse mūrēta no silikāta ķieģeļiem. Telpas tiks remontētas. Paredzēts likt rīģipsi.

2.1. Vai ārējās sienas no iekšpuses starp rīgipša profiliem jāsiltina? Kādu siltināšanas materiālu izmantot? Tuvākajā nākotnē māju nav paredzēts siltināt no ārpuses.

2.2. Kādu grīdas seguma, „pīrāgu” Jūs ieteiktu siltajai grīdai? Vienā stāvā ir virtuve, istaba, koridors, tualete. Būs dažādi grīdas klājumi. Vēlos izvairīties no grīdas līmeņa starpības.

3.jautājums. Divstāvu māja būvēta no gāzbetona un ķieģeļiem. Gāzbetons apmūrēts ar sarkano apdares ķieģeli. 5m platā istabā iebūvēti 2 plastmasas pakešu logi. Tie nav savstarpēji savienoti, bet starp tiem ir sarkanais apdares ķieģelis vienā kārtā, jeb pareizāk sakot pusķieģelis. Logi ir iestiprināti dažus centimetrus uz ķieģeļa iekšpusi. Starp rāmjiem paliek 20cm atstarpe.

3.1. Kā labāk izveidot siltumizolācijas slāni, lai šeit nebūtu aukstuma tiltiņš?

3.2. Vai no iekšpuses pielīmēt cieto putuplastu, vai cieto akmens vati, kuru pēc tam špaktelēt un nokrāsot? Cik biezam jābūt izolācijas slānim?

3.3. Varbūt ir vēl kāds, labāks risinājums?

Piedāvājam būveksperta ieteikumus par materiālu izvēli un montāžas darbu gaitu, ja ir aktuāla logu nomaiņa daudzdzīvokļu mājā. Raidījumu klausieties audio pielikumā.

1.jautājums. Tiks mainīts logs 602.sērijas mājā. Ar ko un kā labāk aizpildīt spraugu starp rīģipša aplodu un mūri pēc jaunā loga ielikšanas?

2.jautājums. Gāzbetona bloku privātmājā ir izbūvēta melnā grīda. Uz blietētas grants un šķembu kārtas izklāta plēve un ieklāta 80mm monolītā betona grīda. Izejai uz terasi vēlamies durvis, kuras ir jāiegremdē zem grīdas nulles līmeņa. Istabās tīro grīdas līmeni bijām plānojuši līdz ar pirmās gāzbetona bloku rindas augšmalu (300mm bloki, kas no ārpuses tiks siltināti ar 150mm akmens vati). Šādā variantā izveidojas 32-34cm slānis, ko nepieciešams aizpildīt. 2cm plānojam atstāt grīdas segumam.

2.1. Kā korekti aizpildīt atlikušos 30+ cm? Ēkā paredzētas siltās grīdas (gaiss-ūdens siltumsūknis).

2.2. Vai tas, ka grīda būs līdz ar pirmā gāzbetona bloka augšmalu var radīt aukstuma tiltus?

2.3. Varbū nulles līmeni labāk paredzēt zemāk, jo gan pārmērīgam putaplasta, gan pārmērīgam estrich slānim ir savi būtiski mīnusi?

2.4. Vai tas, ka ēkā ir aptuveni 2cm melnās grīdas līmeņa atšķirība ir problēma kuru nepieciešams risināt kā pirmo? Vai to varam līdzināt noslēgumā, ar betona slāni?

3.jautājums. Esmu ievērojis, ka vietās, kur betona bruģakmeņu ietves ir samērā garas, notiek atsevišķu bruģakmeņu izspiešana. Tas, manuprāt, notiek betona termiskās izplešanās rezultātā. Ir skaidrs, ka tik garos gājēju ietves posmos ir vajadzīga termiskās izplešanās šuve.

3.1. No kāda materiālu ir jāveido izplešanās šuve?

3.2. Cik liels ir maksimālais attālums starp šuvēm?

3.3. Varbūt ir kāds cits risinājums?

4.jautājums. Saimniecības ēkā vēlos betonēt grīdu. Vai virs šķembām pirms betona jāklāj plēve? Ir iespēja, ka pēc kāda laika ēku varētu uzlabot (t.sk. grīdu) dzīvošanai.