Katra diena ir piedzīvojums, te esam kalnā, te krītam lejā.... klūpam, krītam, bet ceļamies un ejam tālāk. Vai vienmēr mums pieteik spēka pašiem tikt galā ar dzīves piespēlētajiem izaicinājumiem? Kur meklējam palīdzību? Izrunājamies ar draugiem, krājam sāpi sevī, vai meklējam palīdzību? Kur doties pie psihologa vai mācītāja? Vai  un kā mācītājs var palīdzēt?