Jaunais gads bieži sākas ar apņemšanos notievēt, taču statistika ir skarba – vairums cilvēku ātri vien atgriežas pie vecajiem paradumiem. Vai tā ir rakstura vājība, vai tomēr cīņa ar savu bioloģiju?

Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā sarunājamies ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra endokrinoloģi Kristīni Ducenu, lai noskaidrotu, kāpēc "ēst mazāk un kustēties vairāk" bieži vien nestrādā un kāda loma svara kontrolē ir mūsu gēniem un hormoniem.

Sarunā uzzināsi:

• 🧬 Ģenētika vs. Dzīvesveids: pētījumi rāda, ka aptuveni 60–70% mūsu svara nosaka tieši ģenētika, atstājot dzīvesveidam vien 30–40% ietekmi.
• 💊 "Tievēšanas potes" un medikamenti: kā patiesībā strādā populārie diabēta medikamenti, kurus izmanto svara zaudēšanai, un ar kādām blaknēm jārēķinās.
• 😴 Miega nozīme: kāpēc neizgulēšanās liek mums kārot saldumus un kā viena negulēta nakts ietekmē smadzenes līdzīgi kā alkohola reibums.
• 🥗 Mīti par ēšanu: kāpēc "bada režīms" un pārāk strauja tievēšana liek ķermenim ieslēgt taupības režīmu un atgūt svaru ar uzviju.
• 🍽️ Pārtrauktā gavēšana (Intermittent Fasting): vai 16 stundu neēšanas pauze ir veselīga, vai tomēr kārtējā kampaņa?

"Saudzē sevi!", "Tagad tev jāatpūšas par diviem", "Necel neko smagāku par karoti!" – šie ieteikumi, ko, iespējams, dzirdējusi gandrīz katra sieviete, paziņojot jaunumus par gaidāmo mazuli. Taču, vai dīvāns tiešām ir labākais sabiedrotais šajā laikā? Sarunā ar sporta kluba "MyFitness" treneri Aiju Novicku-Pušņakovu skaidrojam, kāpēc kustība ir nepieciešamība.Mēs zinām, ka sievietes ķermenis, radot jaunu dzīvību, veic neticamu darbu. Taču nereti tieši bailes un apkārtējo spiediens liek topošajām māmiņām atteikties no fiziskajām aktivitātēm. Treneres pieredze rāda pretējo – pārdomāta un mērena slodze ne tikai atvieglo gaidību laiku, bet ir ļoti svarīga pēcdzemdību atlabšanai.

Lindu Lorbergu pazīstam kā talantīgu kāzu fotogrāfi, kuras konts ir pilns mīlestības un estētikas. Taču kādā brīdī viņas profilā parādījās papildinājums – "solo mamma". Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma sarunā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu Linda atklāti stāsta par to, kas slēpjas aiz skaistajām bildēm: par izdegšanu, šķiršanos, "ne-seksīgo" disciplīnu, kas palīdzēja sakārtot dzīvi, un savas sapņu mājas būvniecību Ogrē.

Linda uzsver, ka neviens cilvēks nav definējams tikai ar vienu lietu – profesiju. "Es esmu sieviete, es esmu mamma, es esmu fotogrāfs, bet esmu arī cilvēks, kurš daudz lasa, gatavo un iekārto māju," stāsta Linda. Lēmums publiski saukt sevi par solo mammu bija apzināts solis, lai parādītu sekotājiem savu personību pilnībā – ne tikai kā pakalpojuma sniedzēju, bet kā cilvēku ar savu stāstu.

Sākoties jaunam gadam, daudzi no mums apņemas ieviest kārtību ne tikai domās, bet arī mājoklī. Taču izrādās, ka gadiem piekoptās tīrīšanas tradīcijas bieži vien ir kļūdainas un pat kaitīgas mūsu mantām un veselībai. Sarunā ar "Vecāku organizāciju" uzkopšanas uzņēmuma "Zelta Birste" saimniece Eva Beriņa atklāj, kāpēc mājas tīrīšana patiesībā ir ķīmija un fizika, un dalās ar profesionāliem noslēpumiem, kas atvieglos ikdienu.

Eva Beriņa uzkopšanas biznesā nonāca nejauši – pēc smagas acu traumas, kas viņu uz pusgadu piesaistīja gultai, tieši mājas iztīrīšana kļuva par pirmo lielo uzvaru un vēlāk arī par biznesa ideju. Tagad, vadot profesionālu uzkopšanas komandu, viņa atzīst: "Iedziļinoties tajā, kas ir uzkopšana, sapratu – tā ir īsta raķešu zinātne."

Bērna ienākšana ģimenē ir ne tikai emocionāls, bet arī birokrātisks piedzīvojums. Maternitātes, paternitātes, vecāku, bērna kopšanas un ģimenes valsts pabalsti – šajos terminoloģijas džungļos apmaldīties ir viegli. Tomēr 2026. gads nesīs ievērojamas pārmaiņas, kas sola lielāku atbalstu ģimenēm. Skaidrojam soli pa solim, kas mainīsies, cik lieli būs pabalsti un kam jāpievērš uzmanība.Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija liecina, ka sociāli apdrošinātiem (strādājošiem) vecākiem kopumā ir pieejams "grozs" ar sešiem dažādiem pabalstiem. Nestrādājošiem vecākiem šis klāsts ir šaurāks – trīs pabalsti. Lūk, kā orientēties sistēmā un ko gaidīt no jaunā gada.🎙️ SARUNĀ PIEDALĀS:Aiva Zīrāka, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītājaAndrika Stretinska, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperteElla Karele, Latvijas Vecāku organizācija

Gada nogale bieži tiek dēvēta par "kluso laiku" un "miera ostu", taču realitātē daudzām ģimenēm tas ir emocionāli saspringtākais periods gadā. Trīs paaudžu satikšanās pie viena galda, atšķirīgas gaidas un neizrunāti aizvainojumi var pārvērst svētkus par cīņas lauku. Ģimenes psihoterapeite Aina Poiša sarunā ar Vecāku organizācijas pārstāvi Ellu Kareli dalās praktiskos padomos, kā "noturēt Ziemassvētku laivu virs ūdens" un radīt svētkus, kas silda, nevis nogurdina.

Ikdienas skrējienā mēs esam pieraduši domāt par drošību noteiktos rāmjos. Mums visiem ir pašsaprotama automašīnas apdrošināšana – OCTA ir obligāta, KASKO ir sirdsmieram. Tāpat daudziem no mums ir pazīstama veselības apdrošināšana, ko kā bonusu nereti nodrošina darba devējs. Taču šajā vienādojumā bieži iztrūkst kāds būtisks elements, kas nereti tiek nepamatoti ignorēts vai pat apvīts ar māņticīgiem aizspriedumiem – nelaimes gadījumu apdrošināšana.Kāpēc šis apdrošināšanas veids ir tik specifisks, kā tas atšķiras no parastās veselības polises un kāpēc par to īpaši jādomā jauno vecāku kontekstā? Ielūkosimies dziļāk šajā tēmā, kliedējot mītus un skaidrojot praktisko pusi. Vecāku organizācijas raidījumā sarunājamies ar BALTA privātpersonu produktu pārvaldes vadītāju Armandu Lagonu un Maiju Rabinoviču, BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas vadītāju.

BALTA programma “Drošībā no pirmās dienas” – BEZMAKSAS nelaimes gadījumu apdrošināšana zīdaiņiem, lai pirmais dzīves gads būtu mierīgs un pasargāts, sniedzot stabilu pamatu ikdienai un pārliecību, ka par svarīgāko ir padomāts. Jo rūpes sākas ar drošību! Uzzini vairāk šeit:https://balta.lv/lv/privatpersonam/visi-pakalpojumi/drosiba-no-pirmas-dienas?utm_source=mammamuntetiem&utm_medium=podcast&utm_campaign=my_baby

Bērnībā mēs bieži teicām: "Kad es izaugšu liels, es darīšu to..." un ar to pietika. Mēs iztēlojāmies vienu līniju, vienu virzienu. Tomēr mūsdienu mainīgajā pasaulē šis modelis vairs nestrādā. Pirmā iegūtā izglītība vairs nav vienīgā – tā ir tikai starta kapitāls. Mūžizglītība kļuvusi par nepieciešamību, jo darba tirgus nepārtraukti mainās, pieprasot jaunas zināšanas un prasmes, kuras, strādājot vienā profesijā 10 vai 15 gadus, neizbēgami noveco.

Laikā, kad tehnoloģijas un darba tirgus prasības mainās ātrāk nekā aug mūsu bērni, spēja nemitīgi mācīties ir kļuvusi par ikviena vecāka karjeras drošības garantu. Taču, kā starp ģimenes rūpēm saprast, kuras prasmes nākotnē tiešām būs pieprasītas un kā tās apgūt, izmantojot atbalstu, nevis tērējot ģimenes budžetu? Šodien balstīsimies datos, nevis minējumos, lai noskaidrotu, kā gudri plānot savu profesionālo izaugsmi šeit, Latvijā.

Par to Vecāku organizācijas raidījumā runājam ar Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta Mūžizglītības analītikas un atbalsta nodaļas vadītāja vietnieci Lindu Kapteini un Kristīni Puriņu, Ārlietu ministrijas Divpusējās attīstības sadarbības nodaļas vecāko referenti, dvīņu mammu un cilvēku, kurš pēc ilgstošas karjeras vienā vietā nomainījusi darbu.

Paldies Tallinas kvartāla Angāram par laipno uzņemšanu.

Sarunā ar "Vecāku organizācijas" vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu populārā kulinārijas grāmatu autore un influencere Anna Panna (Anna Birmane) dalās ar atklāsmēm par to, kā nepārtērēt pārtikai, kāpēc "pelmeņu vakars" ir normāla parādība un kā Ziemassvētkos neizdegt pie plīts.

Viena no sāpīgākajām tēmām daudzās ģimenēs ir pārtikas budžets un atkritumi. Anna dalās ar personīgu eksperimentu, kura laikā sākusi pierakstīt izmestās pārtikas vērtību, un rezultāti bijuši pārsteidzoši – sliktākajā mēnesī miskastē nonākuši produkti pat 50 eiro vērtībā. Viņa velk paralēles ar apģērbu iegādi: tāpat kā mēs dažkārt nopērkam skaistu krekliņu, kam nav pieskaņotu bikšu, mēs emocionāli nopērkam pārtikas produktus uz atlaidēm, kurus vēlāk nezinām, kā izmantot. Rezultātā, nespējot tos "savilkt kopā" ar citiem produktiem vai nopērkot pastēti, kas negaršo ar mājās esošajiem grauzdiņiem, tie sabojājas un tiek izmesti.

Būt mammai – sabiedrībā tas bieži tiek pasniegts kā nebeidzams laimes, pasteļtoņu un harmonijas piepildīts laiks. Taču realitāte nereti ir citāda. Tā ir transformācija, kas prasa spēku, asaras un drosmi atzīt, ka dažbrīd viss brūk un jūk. TV personība un pasākumu producente Kristīne Stakena savā jaunajā dzejas grāmatā "Šis nav mans žanrs" drosmīgi novelk priekškaru "ideālajai mātes lomai", piedāvājot sievietēm vissvarīgāko dāvanu – atļauju justies tieši tā, kā viņas jūtas.Sarunā ar Agnesi Gabrāni no "Vecāku organizācijas" Kristīne atklāti dalās par grāmatas tapšanu, pēcdzemdību emocijām un to, kāpēc dažreiz vislielākā mīlestība pret sevi ir disciplīna un auksta kafija.Paldies par viesmīlību restorānam "Italissimo", kur notika šī saruna.