Podkāsti vecākiem

Cik daudz mēs patiesībā varam ietekmēt to, kas notiek mums apkārt? Ko darīt, ja gribas kaut ko mainīt, bet nav īsti skaidrs, ar ko sākt? Vai viena cilvēka balsij un rīcībai vispār ir nozīme, un kā izdarīt savu izvēli vēlēšanās, ja politikai ikdienā īpaši nesekojam vai šķiet, ka īsti nav par ko balsot?Latvijas Vecāku organizācijas raidījumā «Vecāku kods» Klāvs Smildziņš sarunājas ar Sabiedriskās politikas centra «Providus» direktori Sandu Liepiņu par jauniešu līdzdalību sabiedrībā, iespējām ietekmēt lēmumus un to, ko ikviens no mums var darīt, lai nepaliktu tikai vērotāja lomā. 📌 Šajā sarunā uzzināsi:Kas ir sabiedriskā līdzdalība un kāpēc vēlēšanu aktivitāte Latvijā atšķiras no tādām valstīm kā Zviedrija?Kā jaunietim un ikvienam iedzīvotājam praktiski iesaistīties sabiedriskajos procesos un risināt vietējās kopienas problēmas ārpus politiskajām partijām?Vai viedokļa paušana sociālajos tīklos un «TikTok» skaitās pilsoniskā aktivitāte, un kāpēc klātienes saruna ar politiķi ir ietekmīgāka?Kā ātri un jēgpilni izvēlēties, par ko balsot, izmantojot «Partiju šķirotavu», un kāpēc pirms vēlēšanām nevajag akli paļauties uz partiju reitingiem?Kāpēc vēlēšanās nevajag mest tukšu aploksni un kā viens plusiņš vai svītrojums var izšķirt kandidāta iekļūšanu Saeimā?Kāpēc brīva ceļošana, studijas un darbs Eiropā nav pašsaprotamas lietas un kā politika tieši ietekmē mūsu nākotni tuvākajos 5–10 gados?

Kad ģimenē vai tās tuvākajā lokā ienāk nāve, ļoti bieži apmulst pat pieaugušie – mēs nezinām, kā par to runāt, un nereti izvēlamies šo tēmu apspiest, cerot, ka klusējot viss norims pats no sevis. Taču samākslotība un noklusēta patiesība rada vēl lielāku apjukumu, sevišķi bērnos. Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma "Vecāku kods" jaunākajā epizodē sarunājamies ar SOS Bērnu ciematu asociācijas ģimeņu atbalsta programmas "Kalniem pāri" psihologu Andri Vagalu par to, kā pieaugušajiem un bērniem piedzīvot un izdzīvot tuvinieka zaudējumu, kā atrast īstos vārdus grūtākajām sarunām un kā kļūt par drošu plecu līdzcilvēkiem sērās. Sarunu vada Latvijas Vecāku organizācijas pārstāve Ella Karele.Šajā sarunā uzzināsi:Kāpēc patiesums un godīgums ir galvenais "zelta likums" sērās un kāpēc no bērniem nevajag slēpt savu apjukumu, dusmas vai bēdas;Kāpēc ierastā frāze "Turies!" ir apslēpta komanda, kas nepalīdz, un ar kādiem vārdiem vislabāk uzsākt sarunu ar sērojošo;Kāpēc smagā zaudējumā cilvēka pirmatnējā reakcija ir izolēties un kāda ir apkārtējo cilvēku atbildība;Kā ikdienā, caur atmiņu stāstiem, grāmatām un rūpēm par mājdzīvniekiem, saudzīgi sagatavot bērnu tam, ka visam reiz pienāk beigas;Kā reaģēt uz bērna trauksmi un kā atbildēt uz tiešo jautājumu: "Vai tu arī nomirsi?";Kāpēc eifēmismi ("aizmiga", "aizgāja") var izraisīt atkārtotu sērošanu nākotnē un kāpēc lietas jāsauc īstajos vārdos;Cik ilgi ir "normāli" sērot, kas ir komplicētas sēras un kā saņemt bezmaksas psiholoģisko atbalstu programmā "Kalniem pāri".

Šis ir raidījuma “Vecāku kods” ārkārtas izlaidums, kas tapis steidzamības kārtā. Tiesību aktu portālā vien uz četrām dienām sabiedriskajai apspriešanai tika publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums, kas paredz no 2027. gada 1. septembra skolās sākt ieviest jaunu, obligātu moduli “Ģimenes vērtības un veselībpratība”.Kamēr ministrijas pārstāvji uzsver, ka šis ir “beidzamais brīdis” rīcībai, lai caur izglītību risinātu Latvijas demogrāfisko krīzi, zemo dzīvildzi un vīriešu veselības problēmas, pedagogi un vecāki pauž nopietnu satraukumu. Kāpēc sabiedrībai dotas tikai četras dienas viedokļa paušanai? Kur starp tēmām par simpātijām, laulību un mīlestības valodām slēpjas reāla fiziskās un emocionālās veselības mācība? Un pats galvenais – no kāda mācību satura sociālajās zinībās nāksies atteikties, ja stundu skaits netiek palielināts, bet metodiskie materiāli sekos tikai vēlāk? Diskusijā tiekas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes loceklis, sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange un izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones padomniece valsts valodas un izglītības satura jautājumos Vineta Skujiņa. Sarunu moderē Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Vai tavs bērns dārziņā vai skolā spēj sevi lieliski savaldīt, bet mājās krīt gar zemi un "eksplodē"? Vai e-klasē saņemtā sarkanā piezīme nozīmē, ka bērns ir slikts, vai tomēr tas ir skolotāja palīgā sauciens un aicinājums sadarboties?Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājas Inga Akmentiņa-Smildziņa, Rīgas Jaunciema pamatskolas direktore Anna Zaula un Karīna Beinerte, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja. Ekspertes skaidro, kas patiesībā slēpjas aiz bērnu izaicinošās uzvedības, agresijas izpausmēm un nepaklausības gan mājās, gan izglītības iestādēs. Mēs runājam par to, kāpēc ar emociju apstiprināšanu vien nepietiek, kādēļ bērniem (un arī pusaudžiem) ir vitāli nepieciešami skaidri noteikumi, un kuros brīžos vecākiem būtu jāmeklē profesionāļu palīdzība.

Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Vai tavs bērns dārziņā vai skolā spēj sevi lieliski savaldīt, bet mājās krīt gar zemi un "eksplodē"? Vai e-klasē saņemtā piezīme nozīmē, ka bērns ir slikts, vai tomēr tas ir skolotāja palīgā sauciens un aicinājums sadarboties? Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājas Inga Akmentiņa-Smildziņa, Rīgas Jaunciema pamatskolas direktore Anna Zaula un Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Liene Vītola. Ekspertes skaidro, kas patiesībā slēpjas aiz bērnu izaicinošās uzvedības, agresijas izpausmēm un nepaklausības gan mājās, gan izglītības iestādēs. Mēs runājam par to, kādēļ bērniem (un arī pusaudžiem) ir vitāli nepieciešami skaidri noteikumi, un kuros brīžos vecākiem būtu jāmeklē profesionāļu palīdzība. Skaties un uzzini, kā atpazīt bērna trauksmes signālus un kļūt par vienotu komandu kopā ar skolu! Galvenās atziņas:💡Mājas kā drošā vide, kurā "izlādēties": ir pilnīgi normāli, ka bērns izglītības iestādē sevi satur, bet, pārnākot mājās, izpauž sakrāto spriedzi ar dusmām vai asarām. Tomēr ir jāseko līdzi šo epizožu ilgumam – tas ir pieņemami uz pusstundu vai stundu, bet nedrīkst ieilgt visa vakara garumā, izpostot ģimenes mieru. 💡 Ar emociju pieņemšanu vien nepietiek: bērna smadzenes vēl nav nobriedušas, lai patstāvīgi tiktu galā ar spēcīgām jūtām. Vecākiem un pedagogiem ir ne tikai jānosauc bērna emocijas vārdā, bet arī jāpalīdz tās regulēt, piedāvājot konstruktīvus veidus, kā nomierināties, un nepieciešamības gadījumā jāpārslēdz viņa uzmanība.💡 Noteikumi un robežas rada drošību: bērnam nav jābūt vienlīdzīgam partnerim lēmumu pieņemšanā, un viņam nav jāuzņemas atbildība par pieaugušo problēmām. Skaidri rituāli un prognozējama dienas kārtība pasargā bērnu no pārlieku lielas psiholoģiskās slodzes.💡 E-klases piezīme nav sods, bet signāls: pedagogi neraksta negatīvus uzvedības ierakstus pie pirmā pārkāpuma. Visbiežāk tā ir ziņa vecākiem, ka problēmu nav izdevies atrisināt skolas spēkiem un ir nepieciešama ģimenes iesaiste un pārrunas mājās.💡 Izvērtējiet, kuras cīņas ir tā vērtas: cīnoties ar opozicionāru pusaudzi par katru sīkumu, pieaugušais neizbēgami zaudēs, jo pusaudzim vienmēr būs vairāk enerģijas uzvarēt. Ir svarīgi izcelt prioritātes, piemēram, laicīgu ierašanos uz stundu, nevis tērēt spēkus strīdiem par kapuces nēsāšanu.💡 Palīdzība jāmeklē savlaicīgi: ja bērna uzvedība sāk būtiski traucēt viņa ikdienas funkcionēšanai, spējai mācīties vai iekļauties vienaudžu vidū, ir laiks piesaistīt speciālistus. Aiz izaicinošas uzvedības un mācīšanās grūtībām bieži var slēpties uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai citi traucējumi.Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Bērnu grūtības ne vienmēr tiek izteiktas skaidros vārdos – visbiežāk tās atspoguļojas viņu uzvedībā. Kā atpazīt pirmos signālus, ka bērnam vai pusaudzim ir nepieciešams atbalsts? Kā uzsākt cieņpilnu sarunu un neiekrist vecāku vainas apziņas slazdā?Šajā raidījuma "Vecāku kods" epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa sarunājas ar Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju Inesi Andersoni.Eksperti skaidro atšķirības starp tipisku pusaudžu vecuma "vētru" un patiesu distresu, dalās praktiskos padomos par emociju regulēšanu un stāsta, kur ģimenēm meklēt reālu atbalstu un palīdzību.Galvenās atziņas:💡 Uzvedība ir komunikācija: tā saucamā "problemātiskā uzvedība" patiesībā ir signāls par distresu, ko bērns vērš uz iekšu (piemēram, klusējot vai kaitējot sev) vai uz āru (pārkāpjot noteikumus).💡 Pievērsiet uzmanību funkcionēšanai: lielākais trauksmes zvans ir krasas izmaiņas bērna ikdienā – strauji krītas atzīmes, tiek pamesti mīļākie hobiji vai zūd vēlme uzturēt attiecības ar draugiem.💡 Sāciet ar sevi: lai uzsāktu veiksmīgu sarunu ar pusaudzi, vecākam vispirms ir jātiek galā ar savām intensīvajām emocijām (bailēm, dusmām) – sarunai jābūt balstītai interesē, nevis pratināšanā.💡 Jūs neesat vieni: vainas apziņa ir bieža vecāku pavadone, taču ir svarīgi nenoslēgties – neatrisināmu situāciju nav, un palīdzība ir pieejama gan pašvaldības, gan valsts, gan līdzcilvēku līmenī.Informācija veidota Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.

#PamaniPirmosSignālus #ESfondi #VecākuKods #LatvijasVecākuOrganizācija

Kas notiek vīrieša prātā un sirdī, kad viņš pieņem lēmumu kļūt par tēti adopcijas ceļā?Šajā sarunā tiekamies ar diviem iedvesmojošiem tētiem – uzņēmēju Emīlu Senkanu un zinātnieku Vadimu Gežu. Viņi dalās savā pieredzē par lēmuma pieņemšanas procesu un neizdzīvoto sapņu atlaišanu, pirmajām tikšanās reizēm, iekšējām cīņām, birokrātijas līkločiem un sabiedrības atbalstu. Uzzini, kā sagatavot ģimeni un partnerattiecības bērniņa ienākšanai, kā strādāt ar sevi sarežģītās situācijās un kāpēc adopcija nav glābšanas misija, bet gan apzināta izvēle mīlēt.Saruna tapusi Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” ietvaros.✨ GALVENĀS ATZIŅAS NO SARUNAS:Adopcija nav glābšanas misija vai plāksteris neizdzīvotiem sapņiem – tā ir apzināta un mērķtiecīga izvēle uzņemt bērnu, lai viņu mīlētu.Tēva un bērna piesaiste nerodas vienā mirklī kā uz burvju mājiena; tas ir pakāpenisks process, kas prasa laiku, pacietību un pastāvīgu darbu pie savstarpējām attiecībām.Bērna adopcijas fakts nav jātur noslēpumā – atklāta saruna jau no mazotnes palīdz bērnam to pieņemt kā dabisku savas identitātes daļu un novērš traumatiskus pārdzīvojumus pusaudžu vecumā.Bērna ienākšana ģimenē prasa nepārtrauktu vecāku darbu ar sevi, tāpēc ir kritiski svarīgi lūgt palīdzību un izmantot atbalsta centru, psihologu, terapiju un adoptētāju kopienas sniegtos resursus.Ideāls brīdis adopcijai nepienāks nekad – tas vienmēr ir lēciens nezināmajā, kas prasa drosmi un paļaušanos, taču rezultātā veidojas patiesas, mīļas un pilnvērtīgas ģimenes attiecības.

#DāvāBērniemMīlošuĢimeni

Bērnība ir dabiski piepildīta ar brīnumiem un atklājumu prieku. Bet kā panākt, lai, uzsākot skolas gaitas, šī dabiskā zinātkāre par dabu, planētām un apkārtējo pasauli neapsīktu aiz obligātajām darba lapām?
Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē sarunājamies par to, kā jaunās izglītības programmas un dabaszinību metodiskos materiālus iedzīvināt reālā, elpu aizraujošā mācību procesā. Diskusija par to, kāpēc dažreiz ir vērts mācīties sēžot uz grīdas, kā ar sērkociņu kastītēm izprast ģeoloģiskās ēras un kāpēc Saules sistēmas izsoļošana pilsētvidē ir daudz vērtīgāka par teorijas iekalšanu no galvas.
🎙️ Sarunā piedalās:
Ija Brammane – Cēsu 2. pamatskolas direktore un ģeogrāfijas skolotāja
Inga Eglīte – Baložu vidusskolas skolotāja
Sarunu vada: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācija
Galvenās atziņas:
💡 Dabaszinības ir jāpiedzīvo ar visām maņām. Interese par mācībām krasi mainās, ja bērniem ļauj eksperimentēt, aptaustīt un reizēm pat pagaršot. Zināšanas, kas iegūtas caur personīgu pieredzi (piemēram, paša vārīts papīrs vai izaudzēts augs), paliek atmiņā daudz ilgāk nekā izlasīts teksts.
💡 Svarīgi iedot "lielo bildi". Sākotnēji bērniem ir jādod iespēja brīnīties. Skolotāja uzdevums ir parādīt plašāku kontekstu – no senām māla plāksnītēm līdz pat mūsdienu NASA atklājumiem, un tikai tad sākt runāt par sarežģītiem terminiem.
💡 Praktiski uzdevumi nav tikai izklaide. Mājiņu būvēšana siltumizolācijas pārbaudei vai upes modeļu testēšana pagalmā nav skolotāja mēģinājums "stāvēt uz galvas" un bērnus izklaidēt. Tas ir jēgpilns mācīšanās process.
💡 Skolas vadības un vecāku atbalsts ir neaizstājams. Lai skolotājs varētu radīt brīnumu klasē, viņam ir nepieciešama droša vide ideju īstenošanai, kā arī praktisks atbalsts gan no skolas vadības (piemēram, atgriezeniskā saite un iedrošinājums), gan no vecākiem (nodrošinot pētniecībai nepieciešamos materiālus).
Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001

Gaidību laiks un bērniņa nākšana pasaulē ir viens no skaistākajiem, taču vienlaikus izaicinošākajiem posmiem ģimenes dzīvē. Informācijas pārbagātība mūsdienās bieži vien topošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.Šajā Latvijas Vecāku organizācijas raidījuma “Vecāku kods” epizodē Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicinājusi vecmāti, Latvijas Vecāku organizācijas pirmsdzemdību kursu vadītāju Baibu Trifanovu un Cilmes šūnu bankas direktori Mārīti Munduri.Šajā epizodē uzzināsi:🔹 Vai lielas zināšanas garantē vieglākas dzemdības?🔹 Ko īsti nozīmē pēcdzemdību periods un kāpēc tam neiedod "rokasgrāmatu"?🔹 Kas ir cilmes šūnas, kā tās saglabā dzemdībās un kādos gadījumos tās spēj ārstēt (autisms, cerebrālā trieka u.c.).🔹 Ko darīt ar placentu – vai tiešām to drīkst nest mājās?🔹 Kas ir atsāpes, par kurām bieži nebrīdina pirms atkārtotām dzemdībām?🔹 Cik liela un svarīga nozīme dzemdību zālē ir tētim.👇 Ekskluzīva iespēja Tēva dienas festivālā pirmsdzemdību kursus apmeklēt klātienē! 👇Latvijas Vecāku organizācijas rīkotajā Tēva dienas festivālā Vērmanes dārzā (13. septembrī, no plkst. 12.00) darbosies īpaša "Topošo un jauno vecāku skatuve". Festivāla apmeklējums un visas aktivitātes tajā ģimenēm ir pilnīgi bez maksas.Esiet gaidīti klausīties atklātas un vērtīgas sarunas:🕐 12:45 - 13:15 | Saruna ar vecmāti Inesi Valdmani par tēmu "Grūtniecība - viņa ir stāvoklī, bet bērnu gaida abi".🕜 13:30 - 14:00 | Saruna ar komunikācijas ekspertu un 4 bērnu tēvu Oskaru Priedi par tēmu "Kas ar vīrieti notiek, kad viņš kļūst par tēvu - un kas viņš kļūst pēc tam?".🕝 14:30 - 15:00 | Saruna ar psihiatru Aleksandru Orlovski par tēmu "Tētis - stiprais, kuram arī ir bail”.

Vai dabaszinības patiesi ir iespējams apgūt, tikai sēžot klasē pie mācību grāmatas un pildot darba lapas? Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vecākais eksperts Uldis Dzērve un pētnieks Kārlis Greitāns norāda, ka digitālajā laikmetā bērni nereti labāk pārzina kosmosu viedierīcēs nekā dabu sev apkārt.Šajā "Vecāku kods" epizodē kopā ar Ingu Akmentiņu-Smildziņu dodamies izziņas ceļojumā, lai saprastu, kā atgriezt bērnos dabisko pētniecisko interesi. Uzzini, kāpēc bērniem ir ļoti svarīgi dot iespēju praktiski darboties – čamdīt, izmēģināt un pat kļūdīties!Raidījumā atklājam formulu izcilai stundai: "Dari, Skaties, Domā, Sarunājies", runājam par dabaszinātniskās izpratnes nozīmi un dalāmies ar reāliem, ikdienā pielietojamiem piemēriem gan vecākiem, gan skolotājiem.Kā ziepju burbuļi vai vienkāršs papīrs var palīdzēt apgūt fiziku un radīt pamatu tehnoloģiskajai izpratnei? Klausies un uzzini!Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001