hruščovkā, kur stāvi līgo,

cauras saknes pa zemi spieto,

atnāc viesos un paliec priekos,

bēdās, vainās un dalītos smieklos

nemiers skropstās un tabaka pirkstos,

dienu no dienas ar Orvelu tiekos

kultūrcitātu sakaros

ievilks, apgriezīs, pārgaismos

vai tu dzirdēsi mani Raudives radio?

Konstantīns sazvana viņsauli, transkribē dzejā.

un ko runāsi tu, ko iesākšu es?

kādā frekvencē būsi tu,

ko iesākšu es, ko pabeigsim mēs?

vai tu translēsi mani Raudives radio?

sen vairs neredzam punktus,

viss stīgo stīgās

turp atpakaļ vienlaikus

Šrēdingera cimperlībās

kurš gan meklētu vairāk par šo,

Pārdaugavas pirmdzimto?

tu mana Hārvija, es tavs Keivs,

epilogs autora nesasteigts

vai tu tici, ka pārtversi mani Raudives radio?