Lenšu graizīšana un līmēšana līdz pirksti kļūst jēli ir pagājušā gadsimta radio skaņu operatora darbs. Tagad skaņas apstrāde notiek tikai datorā, bet vēl joprojām dažās radio telpās saglabājušies lenšu magnetofoni un līdz ar tiem arī skaņas, kas tik ierastas bija montāžas operatoru ikdienā.

Radiomājas puspagraba telpās vēl joprojām atrodas montāžas studijas, kur savulaik uz lenšu magnetofoniem montēja raidījumus. Tagad, datoru ērā, lentas dancināšanas melodiju vairs nedzirdam. Par skaņas montāžu kādreiz un tagad stāsta skaņu un datorinženieris Edgars Jackēvičs, skaņu ierakstu operatores Inga Bēdele un Aija Keizika un skaņu inženiere, tiešā ētera operatore Regīna Cēsniece.

Tik dažās telpās ir saglabājušies lielie lenšu magnetofoni, un tik daži cilvēki vēl joprojām no tiem pārkopē ierakstus no lentām uz datoriem. Viens no tādiem ir skaņu un datorinženieris Edgars Jackēvičs

No agrāko montāžas operatoru kuplā pulka šobrīd Latvijas Radio strādā tikai Inga Bēdele un Aija Keizika. Tagad, redzot skaņu datora monitorā, kas izskatās kā trekna kardiogrammas līkne, ir viegli izķert "skaņu blusas" ierakstītajā materiālā, bet agrāk, tik griežot magnetofona lentu, bija ļoti jāuztrenē auss un pirkstu veiklība, lai kvalitatīvi samontētu raidījumu. Inga un Aija bija un ir meistares šajā arodā.

Tagad tiešā ētera studijā ap pulti ir uzstādīti vairāki datori. Agrāk te atradās četri lenšu magnetofoni un tiešā ētera operators ar cirka žongliera cienīgu prasmi ziņu laikā zibenīgi mainīja lenšu ruļļus. Kafijas pauzes operatori noteica, uzmetot acis spēlējamai lentai, ja tā bija gluda un bez līmējumiem, tad varēja aiziet mazā brīvsolī, ja redzamas līmējumu vietas, jāsēž un jābūt kaujas gatavībā labot vaļā pasprukušo rulli.