Šā gada pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvam vajadzēja būt jaunākam – par to vienprātība ir gan Zirnim, gan Sorokinam. Lai gan arī pieredzējušie nav bijuši galīgi “tukš”.

Jaunajiem, ienākot hokeja izlasē, ir jāuzliek uzdevums nevis normāli nospēlēt, bet iemest vismaz divus golus. Šeit ir jāmainās domāšanai.

Taču, kā attīstīsies jauniešu karjera, ļoti atkarīgs no līmeņa, no komandām, kur viņi spēlē.

Labas attīstības perspektīvas jaunajiem ir, nonākot ārzemju sistēmās, un maz ir tādu vecāku, kuri hokeja nākotnes vārdā ir gatavi investēt 100 000 eiro. Taču ir arī citas iespējas, piemēram Zviedrijā Latvijas jaunos talantus labprāt integrē savā sistēmā, šie puiši varbūt tiks līdz NHL draftam, bet tad zviedri saņems naudu… Taču, ja spēlētājs ir pāraudzis Latvijas līmeni, ir jālaiž prom, un jādod vietu citiem.

Raugoties uz nākotni, kāda izlase varētu izskatīties pēc pieciem gadiem, abi treneri nosauca, ka no esošās izlases sastāva vieta atradīsies Ronaldam Ķēniņam, Rihardam Bukartam, Rodrigo Laviņam, Renāram Krastenbergam, Mārtiņam Dzierkalam. Bet ir arī daudz jaunu, perspektīvu spēlētāju, kā Martins Laviņš, Darels Dukurs un citi.

Eksperti uz hokeja nākotni raugās pozitīvi. Sorokins arī atgādināja, ka jaunajiem hokejistiem jāsaprot – ja viņi ir tikuši izlasē, nozīmē, ka viņiem ir jāturpina strādāt, jāturpina sevi pierādīt, lai parādītu savu vietu izlasē.

Vairāk par šo temu podkāstā.