Svētrīts. Studijā arhibīskaps Jānis Vanags.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas.

Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: es esmu durvis avīm, visi, kas nākuši pirms manis, ir zagļi un laupītājs. Un avis nav viņus dzirdējušas. Es esmu durvis. Kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs. Zaglis citādi vien nenāk, kā vien lai zagtu, nokautu un pazudinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pār pārēm. Es esmu labai gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm. Algots gans, kam avis nepieder, redzot vilku nākam, pamet avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina. Algādzis bēg, jo viņam nerūp. Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un avis pazīst mani. Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans. Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību par avīm, lai atkal to atgūtu. Neviens neatņem to man, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.