Svētrīts. Studijā Viļānu klostera priekšnieks tēvs Benedikts.

Lasījums no Marka evaņģēlija 4. nodaļas

Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Ar Dieva valstību notiek tā, it kā cilvēks būtu iesējis zemē sēklu. Vai viņš guļ vai ceļas, naktī vai dienā sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot. Zeme pati no sevis nes augļus: vispirms zelmeni, tad vārpu, pēc tam briedušus graudus vārpā. Kad augļi ir ienākušies, viņš tūlīt laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.”

Viņš arī vēl sacīja: “Kam lai pielīdzinām Dieva valstību vai ar kādu līdzību lai to attēlojam? Tā ir kā sinepju grauds, kas, zemē iesēts, ir mazāks par visām citām sēklām zemes virsū, bet, kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem dārza augiem, un tam izaug tik kupli zari, ka tā ēnā var apmesties debesu putni.”

Un Viņš tiem sludināja Vārdu ar daudzām līdzībām, cik tie spēja klausīties, un bez līdzībām Viņš tiem nekā nestāstīja. Bet saviem mācekļiem Viņš visu izskaidroja atsevišķi.