Vai Dievs ir labs?

Iemeslu par to šaubīties varētu būt gana daudz, un lielākais no tiem – ciešanu pārpilnība šajā pasaulē un cilvēku dzīvēs.

Vai tas, ka Dievs ir labs, ka viņš ir mīlestība, nav tikai pieņēmums? Bet uz kā pamata mēs vispār izdarām pieņēmumus savā dzīvē? Un, vai gadījumā mēs katrs jau neesam izdarījuši kādu būtisku pamatizvēli – ka dzīve principā ir laba? Jautājums tikai – kā dzīvi nodzīvot pēc iespējas labāk?