Eiropas galvassāpju federācijas 2023. gada pētījuma dati liecina, ka:

• 62% bērnu un jauniešu ir primāras galvassāpes – sāpes galvas vai sejas rajonā, kuru pamatā nav citu slimību vai strukturāla bojājuma.
• 17% saskaras ar saspringruma tipa galvassāpēm, kas rodas stresa, negatīvu emociju, nepietiekamas atpūtas, miega, uztura vai citu faktoru rezultātā.
• 11% jauniešu ir migrēna.

Kāpēc svarīgi prast atpazīt dažādus galvassāpju veidus? Ko darīt, lai galvassāpes būtu retāk? Kā palīdzēt, kad sāpes jau ir sākušās un kādas tehnikas var pielietot, lai uzlabotu savu pašsajūtu?

Studijā sarunājas Mikus Dīriks, Bērnu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Neiroloģijas profila virsārsts un Latvijas Bērnu neiroloģijas biedrības vadītājs un Līga Būtnāre, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Konsultatīvās komandas vadītāja. Epizodi vada Ieva Sutugova, dziedātāja, pedagoģe, kas migrēnu iepazinusi jau agrā bērnībā.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!

Daudz runāts par bērnu un jauniešu psihisko veselību, bet kā jārīkojas, ja nācies sastapties ar situāciju, kad ģimenē vai draugu lokā pusaudzis dara sev pāri?

Paškaitējumu pusaudži bieži vien izmanto kā metodi savu emocionālo ciešanu mazināšanai, un tas var izpausties ļoti dažādos veidos. Bieži vien pusaudži slēpj paškaitējuma sekas. Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā palīdz pusaudžiem mazināt ciešanas un bezspēcības izjūtu, sniedzot emocionālu atbalstu un mācot jaunas prasmes, kā risināt radušās grūtības.

Šajā raidījumā par tēmu diskutē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskā veselības centra speciālistes Arta Kočāne, psihiatre un Aija Bromulte, psiholoģe. Raidījumu vada Elīna Baltskara, Latvijas Radio raidījumu vadītāja.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!

Bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, skolas laikā nākas krietni piepūlēties, lai tiktu citiem līdzi. Mēs, apkārtējie, varam viņiem palīdzēt. Kā?

Raidieraksta epizodes vadītājs Miks Jānis Caune ir pabeidzis Rīgas Kultūru vidusskolu, tagad studē vēsturi Latvijas Universitātē un trenējas vieglatlētikā Ogres Sporta centrā. Mikam ir grūtības ar lasīšanu, ko sauc par disleksiju, to viņš zina jau kopš 3 klases. Bet, pateicoties labam atbalstam, Miks ir iemācījies mācīties.

Studijā aicinātie eksperti ir Liene Vītola, bērnu psihiatre Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā; Anete Bromulte, audiologopēde Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā un Anna Zaula, direktores pienākumu izpildītāja Jaunciema pamatskolā un iekļaujošās izglītības eksperte.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!

Latvijā dzīvo vairāk nekā seši tūkstoši bērnu ar kustību, dzirdes vai redzes traucējumiem. Liela daļa šo bērnu ikdienā apmeklē rehabilitācijas vai fizioterapijas nodarbības, tomēr vien nedaudzi iesaistās arī piemērotās sportiskās aktivitātēs.

Kas ir bērnu parasports un kādas ir iespējas ar to nodarboties Latvijā? Kā tas veicina bērnu fizisko un emocionālo veselību? Kā sporta aktivitātes palīdz bērniem ar invaliditāti rehabilitācijas procesā? Kāda pieredze ir vecākiem, kuru bērni nodarbojas ar parasportu?

Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas biedrības “Bērnu un jauniešu Para sporta apvienība” prezidente Natālija Novikova, Bērnu slimnīcas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Alisa Beikirhe un ratiņtenisa parasportistes mamma Karina Mosko. Sarunu vada bijusī parabobslejiste, satura veidotāja Annija Kļaviņa.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!

Tendences bērnu traumatismā gadu no gada nemainās – iestājoties siltam laikam, pacientu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā joprojām pieaug. Līdz maija vidum pēc neatliekamās palīdzības vērsušies jau vairāk nekā 1000 bērnu, kuriem bijusi vajadzīga ķirurga palīdzība pēc gūtajām traumām. Traumas gūtas galvenokārt dažādu brīvdabas izklaižu dēļ.

Kādas ir visbiežākās traumas vasarā un kā tās novērst? Kā runāt ar bērniem un jauniešiem par drošību vasarā tā, lai viņi ieklausītos? Kam jāpievērš lielākā vērība dažādās vecumu grupās?

 Praktiskus un viegli ieviešamus padomus sniegs Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, bērnu ķirurgs Timurs Zurmutaī, bet sarunu vadīs TV un radio raidījumu vadītāja, žurnāliste Rūta Dvinska.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!

Šīs epizodes moderatorei Bernadetai Paulai Ripai epilepsijas lēkmes sākās 12 gadu vecumā. Kā viņa jutās un kā jūtas tagad, Bernadeta atklāj, sarunājoties ar Bērnu slimnīcas ārstiem, kas viņas dzīvē spēlējuši nozīmīgu lomu - neirologu Jurģi Strautmani un neiroķirurgu Baselu Jakubu Vahbi. Vienu no jaunākajām epilepsijas ārstēšanas metodēm - VNS implantāciju - Bernadetai Bērnu slimnīcā veica pēc pilngadības saniegšanas, jo pirms vairākiem gadiem šī metode vēl nebija ieviesta.

Epilepsija ir viena no biežākajām hroniskajām neiroloģiskajām slimībām bērnu un pieaugušo vecumā. Epilepsijas savlaicīga atpazīšana un ārstēšana lielā mērā ir Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālistu rokās, jo, lai arī epilepsija var sākties jebkurā vecumā, visbiežāk pirmās lēkmes novēro līdz pilngadības sasniegšanai. 

Pēdējo dažu gadu laikā Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir ieviesti vairāki Latvijā unikāli pakalpojumi. Centra speciālisti ir savā jomā atzīti eksperti, un jau tagad valsts apmaksāti epilepsijas ķirurģiskās ārstēšanas pakalpojumi un miega izmeklējumi Bērnu slimnīcā tiek veikti ne tikai bērniem, bet arī pacientiem dažādās vecuma grupās, kuriem vajadzīga palīdzība sarežģītās situācijās.

Seko Bērnu slimnīcai Facebook, Instagram, LinkedIn un TikTok!