Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitajā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „cieški”.

Cieški – tys ir bīži.

Cik cieški tev gribīs kampetys? Cik cieški tu vokorūs dzīdi? Cik cieški ite brauc autobuss? Vuords cieški ir vēļ gona populars i dzeivs Latgolā cylvāku sarunvolūdā.

1936. gods laikrokstā „Latgolys Vuords” raksteits: „Vajag pyrmuok zynuot, kas tūs zalomus dora. Cieški dora mozi bārni, gonūs sovvalādami i trokuodami.”

Vīnu vuordu jamūt, pasavalk cyts vuords – zalomi, tys ir taids zababons.

Vuordu cieški izmontuoja ari cytur Latvejā. Par pīmāru, 1961. gods tekstā, kas nav latgaliski: „Viņi cieški sedza rīdziniekus un bieži pārtvēra viņu piespēles.”