Pilsētā vējus, pa pakšķiem dzenā,

Noskumis, nosalis zēns.

Galva tam blonda, mati cirtaini,

Vientuļi, vientuļš zēns.

Lauku pļavās, tauriņus baida

Skaista, smaidīga meitene.

Mati kā dievietei, sasieti astē,

Jautri smaidīga tā....

Uz mirkli aizmirsties,

Paliec mierā.

Neskrien un nedomā,prāts.

Pa vējam pieķeries,

Saulē sasildies,

Domas malā noliec, prāts.

Abi satikās, jūrā starp viļņiem

Un laiku mūžībā.

Plaukstas saskārās, domas savijās,

Siltums kā tējnīcā.

Lauki par pilsētu, pilsēta laukos,

Saulei par spīti, vējš nerimās.

Sirsniņās silti, rociņās labi.

Mīlā savijās....

/Baiba Leimane/