Gavēņa 15. diena - MANTOJUMS
Pēdējā laika notikumi un ārkārtas situācija liek mums pārvērtēt prioritātes un to, ko uzskatām par pašsaprotamu, ko uzskatām par savu. Arī cilvēki, kas ir manā dzīvē, man nepieder un nebūt nav pašsaprotami. Dievs aicina mani mīlēt brīvībā - neierobežojot otru viņa lēmumos, nemēģinot viņu padarīt sev līdzīgu. Vienlaikus arī nešķirojot cilvēkus mīlamos un nemīlamos, bet mīlot katru satikto, kā Kristus mīl.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 33-43.45-46)
Tajā laikā Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un tautas vecākajiem: “Noklausieties citu līdzību! Bija kāds namatēvs, kas iestādīja vīnadārzu, apjoza to ar mūri, izraka tajā vīna spiestuvi un uzcēla torni, un iznomāja to vīnkopjiem, un pats aizceļoja.
Bet, kad tuvojās ražas laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem savus kalpus, lai saņemtu augļus. Bet vīnkopji, sagrābuši viņa kalpus, vienu sasita, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Tad viņš atkal sūtīja citus kalpus, bet viņi ar tiem izrīkojās tāpat.
Beidzot viņš sūtīja pie viņiem savu dēlu, sacīdams: “No mana dēla viņi kaunēsies.” Bet vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Un viņi sagrāba to, izmeta ārā no vīnadārza un nogalināja. Kad nu vīnadārza saimnieks pārnāks, ko gan viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?” Viņi Tam atbildēja: “Ļaundarus viņš bez žēlastības pazudinās un vīnadārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus savā laikā.” Jēzus viņiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni, un tas ir brīnums mūsu acīs”? Tādēļ Es jums saku, ka Dieva valstība no jums tiks atņemta un atdota tautai, kas nes tās augļus.”
Un, kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Jēzus runāja par viņiem. Un tie tīkoja Viņu apcietināt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie Viņu uzskatīja par pravieti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma "Evangelii Gaudium"
Starp citu, lasot Svētos Rakstus, kļūst skaidrs, ka Evaņģēlijs vēsts attiecas ne tikai uz personiskām attiecībām ar Dievu. Arī mūsu mīlošā atbilde nedrīkst pārvērsties par maziem izolētiem personiskiem žestiem attiecībā uz atsevišķiem trūkumcietējiem, kas būtu sava veida „žēlsirdība à la carte”, par virkni darbību, kuru mērķis ir tikai nomierināt sirdsapziņu. Vēsts ir Dieva valstība (sal. Lk 4:43), mīlestība uz Dievu, kas valda pasaulē. Tādā mērā, kādā Viņš valdīs mūsu starpā, arī sabiedriskā dzīve kļūs par brālības, taisnīguma, miera un visu cilvēku cieņas telpu. Tādējādi gan kristīgā sludināšana, gan arī kristīgā pieredze tiecas sasniegt arī sociālus mērķus. Meklēsim Viņa valstību: „Meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt” (Mt 6:33). Jēzus mērķis ir nodibināt Viņa Tēva valstību, Viņš sūta Savus mācekļus: „Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesu valstība ir tuvu klāt” (Mt 10:7). (Evangelii Gaudium, 180)
Jautājumi pārdomām:
Kā es izturos pret to, kas ir mans?
Cik pašsaprotami man šķiet cilvēki, kas manā dzīvē ir doti?
Cik brīvs es esmu mīlēt katru cilvēku - neatkarīgi no tā, vai pazīstu viņu visu dzīvi, vai esmu tik tikko sastapis uz ielas?
Priestera katehēze par dienas lasījumiem (darbdienās):
go.rml.lv/gavenis20
Citi kalendāra ieraksti:
go.rml.lv/gk2020
Teksts sadarbībā ar katolis.lv.
Lielais gavēnis, 2020. gada februāris/marts
