Digitālā transformācija vienā vai otrā veidā nemanāmi ir skārusi jau mūs visus. Kad kāda noteikta tehnoloģija ir sasniegusi lielāko sabiedrības daļu jeb kritisko masu, mēs varam ieviest tehnoloģiju inovācijas, kas ātrāk, veiksmīgāk un operatīvāk apstrādā datus, veicinot šo tehnoloģiju efektivitāti. Bankās, internetveikalos, uzņēmumos - digitālo transformāciju var pieredzēt visur, tāpēc šonedēļ Artūrs Bernovskis "Rītdienā īsumā" sprieda par to, vai Latvija spēs kļūt par Baltijas līdervalsti šajā sfērā.

Industriālā revolūcija ir laika pieturpunkts, ko varam atzīt par duālisma "cilvēks-tehnoloģija" aizsākumu. Kopš tā laika cilvēku prātus nemitīgi nodarbina jautājums, cik tālu notiks tehnikas attīstība un kā tā mainīs ierasto lietu kārtību.

Vai ir pamatojums runāt par nākotni, kur mākslīgais intelekts un roboti pilnībā aizstāj cilvēku? Vai bažas, ka roboti ir cilvēku konkurenti darba tirgū, ir pamatotas? Un kuras profesijas tie varētu ietekmēt tuvākās desmitgades laikā? Savās prognozēs par robotu un mākslīgā intelekta lomu dalās Artūrs Bernovskis šīs nedēļas "Rītdiena īsumā".

Lai arī cik advancētas tehnoloģijas mēs izgudrotu sevis, citu un mūsu vides pasargāšanai, cilvēkiem vienmēr piemīt neliela neuzticēšanās tehnoloģijām. Par to populārā zinātne runā jau sen - kā robotu policisti pārņems pasauli. Bet patiesībā šis fenomens sakņojas dziļāk līdz pat drošību tehnoloģiju vēsturei. Par to arī šoreiz raidījumā "Rītdiena īsumā". Kā šis tehnoloģijas aizsākās, un kur atrodamies tagad?

Pēdējo gadu tendences neapskaužami pierāda - arvien vairāk cilvēku izvēlas iepirkties internetā. Stāvot tramvajā, sēžot dīvānā, ēdot darbā pusdienas - gandrīz ar jebkuru viedierīci mēs varam sasniegt tiešsaistes interneta nebeidzamos plauktus. Dažiem veikaliem tas nozīmē bankrotu, citiem - eksponenciālu uzplaukumu. Kuri ir ieguvēji - mazie vai lielie tirgotāji, un kā šī tendence attīstīsies nākotnē. Par to šoreiz raidījumā "Rītdiena īsumā".

Latvijas skolas jau gadiem aktīvi veicina jaunāko tehnoloģiju izmantošanu klasēs. Sākot ar interaktīvajām tāfelēm, digitālu stundu sarakstu, planšetēm un vēl. Bet tehnoloģijas nebeidzas tikai ar viedierīcēm. Ir valstis, kas izmanto mākslīgo intelektu un citas programmas datu ievākšanai, lai pētītu skolēnu uzmanību, veikumu un mācību satura kvalitāti. Tāpēc šīs "Rītdiena īsumā" centrā ir  diskusija par datu aizsardzību un tehnoloģiju ētiku skolās. Ko par šo saka Eiropa un ko - Āzija?

Šīs nedēļas "Rītdiena īsumā" pavērš prožektoru uz populāro un labi finansēto spēļu industriju. Kā saka milzīgo televīziju straumēšanas vietņu direktori, tieši spēļu industrija ir televīzijas lielākais konkurents, nevis sociālie tīkli. Tāpēc kopā ar Artūru Bernovski apskatījām jaunumus gan viedierīču, gan datoru spēlēs, kā arī diskutējām par virtuālās un paplašinātās realitātes nozīmi spēļu industrijā.

Klāt jaunais mācību gads - un, liekas, šoreiz skolās atgriežamies uz ilgāku laiku. Tāpēc pirmā lieta, kas jāpārbauda, ir Latvijas skolu gaisa kvalitātē. Lai nav jāžāvājās, lai nav jāgarlaikojas, pētniece Līva Kāpiņa veica pamatīgu pētījumu un tā rezultātus izstāstīja mums. Klausies raidījumā!

Vai tu atceries brīdi, kad tavs telefons vairs nebija limitēts tikai zvanīšanai? Kad lejupielādēji pirmās aplikācijas, spēles un mūziku. Sāki fotografēt un filmēt video, publicēt tos internetā. Toreiz telefoni uzsāka savu triumfa gājienu, kļūstot par viedierīcēm jeb kabatas izmēra datoriem. Ar Artūru Bernovski apspriežam jaunumus šajā jomā.

Ļoti tematiski - šoreiz "Rītdienā īsumā" par jaunākajām inovācijām sportā, ko Tokijas Olimpisko spēļu dalībnieki izmantoja, gatavojoties sacensībām.

Vai tu zināji, ka pasaules okeānos veidojas plastmasas atkritumu salas, kuru kopējā platība pārsniedz Francijas lielumu? Šo vismaz 700 000 kvadrātkilometru lielo "briesmoni" pasaules zinātnieki un dabas aktīvisti jau ilgi cenšas izpētīt. Ko mums ar to iesākt, kā kontrolēt plastmasas nākotni ūdeņos un vidē - to mums pastāstīja RTU materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studente Madara Žiganova.